Ilgi un laimīgi šampja burbuļos
Netrūkst piemēru, kas rosina uz domām par sievietēm, kuras ļauj sevī noslaucīt kājas. Paskatījos, piemēram, šovu, kur vairākas sievietes cīnās par vīrieša sirdi, roku un māju. Un tad ierodas tāds pajoliņš, kurš iepriekšējā vakara ballītes dēļ aizgulējies uz pirmo tikšanos ar meitenēm, nav apjēdzis atvest vismaz katrai pa margrietiņai un atjājis nevis baltā zirgā, bet drauga automašīnā, jo savas nemaz nav. Tad viņš aizved savas potenciālās sievas uz mājām, kur dāmām paredzēts kārtīgi pasvīst, jo noplukušajam miteklim jānoplēš vecās, atlupušās tapetes, un tur priekšā ir māsīca. Māsīca, saklājusi citām gultas un pagatavojusi pusdienas, slīd turpat apkārt bāla un mēma.
Pats varonis tikmēr bučo un aptausta savas potenciālās sievas. Pēc pāris stundām atklājas, ka māsīca patiesībā ir sieviete, ar kuru varonis jau četrus gadus ir attiecībās. Joprojām attiecībās!? «Domāju, varbūt varu dabūt labāku!» Un ko līgavas? Izbauda nelielu šoku, bet pēc tam metas atpakaļ cīņā: bet varbūt es būšu tā īstā? Nekautrējas ne skūpstīties, ne rāpties saimniekam blakus zem segas. Kāpēc māsīca tajās kafijas krūzītēs nesabēra vismaz caurejas zāles? Viņai taču tas vispār nav šovs, bet īstā dzīve! Kur ir šo sieviešu pašcieņa?
Uz ko viņas cer, kādu iedomājas savu tālāko dzīvi pie tāda varoņa sāniem? Vai tas ir stāsts par pēdējo latviešu vīrieti?
Citi lasa
Savukārt cita saimnieka daiļavas gatavas, lai jau pirmajos tikšanās brīžos viņas kameras priekšā nekautrīgi apgrābsta.
Un tad vēl dzīves šovs – mūziķis, kurš, iespējams, publiski iekaustījis savu sievieti un sarīkojis milzu scēnu pēc viņas iespējamās bēgšanas, visbeidzot publicē smaidīgas atgriešanās bildes. Uz ko viņa cer? Uz ilgi un laimīgi mūžīgā šampanieša skurbulī?
Blakus šim skandālu košumam ir arī mazās, no malas neredzamās ikdienas lietas. Agresīvi un autoritāri vīri, kuri visu kontrolē, sievas domas ignorē un sievu publiski nonievā. Vīrieši ar alkohola problēmām. Greizsirži, kas vakaros sievieti pazemojoši pratina vai pat draud, piemēram, nogalināt viņas dēļ sevi vai bērnus. Vēl te ierakstās rinda viegli aizvainojamo vīriešu, kas ātri apvainojas un pēc tam līdz bezgalībai pārmet iedomāto aizvainošanu… Tāda krāsaina kāršu kava.
Populārākie
Kāpēc viņas tā dara?
Kādēļ sievietes gatavas latiņu nolaist tik zemu?
«Katram galvā ir savs romantisko attiecību ideāls, un mēs iemīlamies tajos, kuri sakrīt ar mūsu ideālu. Sievietes ideāls var būt arī ļoti autoritārs, valdonīgs un kontrolējošs vīrietis,» vienu no iemesliem skaidro psihoterapeits Artūrs Utināns.
Vēl skaidrs, ka sievietēm svarīgs šķiet vīrieša materiālais stāvoklis, un arī tāpēc viņas reizēm gatavas uz daudz ko pievērt acis, lai būtu blakus tādam alfa tēviņam, kuram ir resursi – nauda, māja, nodrošināta dzīve. Tad sieviete ir droša, ka viņas bērni dzīvos labi, un tad arī var pieciest to, ka bērnu tēvs piemēram, mēdz neglīti palaist rokas vai mēli.
Turklāt sievietei, kas meklē autoritāru vīrieti, pašai ir tieksme pakļauties. It kā ar to vēl nepietiktu, tādām būtnēm lielāka ir gan šķiršanās trauksme – bailes šķirties –, gan svešinieku trauksme – bailes, ka nevienu svešu jau vairs nevarēs iemīlēt.
Savukārt šoviem ir sava psiholoģija un šovu zelts, kas otrā dienā var pārvērsties sadzeltējušās lapās. Ja vairākas dāmas cīnās par vienu kungu, skaidrs, ka viņam var sakāpt galvā, un pat mazs vīriņš uz laiku ļauj sev justies kā šova princim. Otra lieta ir bara efekts – ja vienu vīrieti vēlas vairākas sievietes, tas nozīmē, ka viņš ir labs, un visām viņu vajag! Veidojas savstarpējās suģestijas efekts, kas liek viņu idealizēt. Plus vēl ieslēdzas konkurences instinkti un vēlme apspēlēt citas un dabūt galveno balvu – vīrieti. Pat nepadomājot, vai tev tādu tiešām vajag. Lai gan līdzīgi jau notiek arī dzīvē – kad 11. klasē visām patīk viens puisis.
Bet ir arī citi saslēgumi, kas sievieti noved dzīvē, kādu viņai nevajadzētu dzīvot.
Trampi un Otello
Savas sievietes pazemošana nav stāsts par jebkura vīrieša ēnas pusēm, kuras kādā brīdī var iznākt gaismā, bet gan par vīriešu tipiem.
Jā, arī altruistisks džeks ar izteiktu empātijas spēju var kļūdīties un nodarīt pāri. Bet ļoti bieži viņš vienkārši nav iedomājies, ka ar savu izturēšanos sagādā sirdssāpes. Parasti pietiek izstāstīt par savām izjūtām, un viņš centīsies darīt citādi. Ir arī pakļāvīgi vīrieši, kas meklē savā sievietē mammu, – tie arī diezin vai sievieti pazemos.
Bet ir dažu tipu vīrieši, kuriem savas sievietes pazemot ir sportiņš. Tie ir cilvēki, kuriem būtu vajadzīga nopietna terapija:
*Trampi
Narcistiskā tipa vīrieši, kam altruisma pietrūkst un empātijas spējas ir sliktas – iztēlojies, piemēram, Donaldu Trampu! Var nepildīt solījumus, melot, noliegt melošanu…
* Doni Korleones
Šajā plauktiņā liekami stāsti par sievietēm, kas ieķērušās nepareizajos puišos un attapušās kā nemīlētas bandītu rotaļlietas, kuras pazemo, bet projām nelaiž. Tie ir vīrieši – antisociālas personības, kam trūkst vainas apziņas. Taču vainas apziņa ir viena no būtiskākajām emocijām, kas signalizē, ja tu dari kādam pāri. Šādi cilvēki nemaz nav īsti spējīgi uzturēt ilgstošas attiecības. Tomēr, ja vien nav aizgājuši paši (viņi, protams, drīkst!), tad arī vaļā laist negrib, jo lēmumus te pieņem viņi, un viņi nav vīrieši, kurus pamet!
*Dusmu nenoturētāji
Vīrieši, kas viegli apvainojas un kam ir dusmu savaldīšanas grūtības. Viņi ir spējīgi uz empātiju, ja nav apvainojušies, taču nespēj savaldīt agresiju, kad jūtas aizvainoti. Tā nu tas ir, fiziska vardarbība bieži vien notiek, kad cilvēks ir apvainojies.
*Otello
Patoloģiski greizsirdīgie – vīrieši, kuriem šķiet, ka sieviete ar savu uzvedību viņus pazemo un liek ragus. Viņiem patīk pazemojošas sieviešu pratināšanas un paranoiskas mīļāko teorijas.
*Zaļā pūķa bruņinieki
Vienkārši atkarīgie, kuriem aizvainojamība un greizsirdība izpaužas alkohola iespaidā – jo vairāk iedzer, jo mazāk spēj kontrolēt dusmas. Ar tādu vīrieti pie sāniem atliek iziet kopā sabiedrībā, un pēc dažām glāzēm viņš apvainojas vai kļūst greizsirdīgs un rīko pazemojošas scēnas.
Sliktie zēni un psihopātes
Un sievietes? Kaut kā tā dzīvē bieži notiek, ka vienas visu laiku kāpj uz grābekļiem, bet citas klikšķina pa sarkano paklāju. Arī te parasti ir stāsts par noteiktiem sieviešu tipiem.
*Sliktās ģimenes meitiņa
Attiecībās, kurās bieži notiek pāridarījumi, visbiežāk abi nāk no nelabvēlīgas ģimenes, kur bērnībā paši cietuši. Ir noteikti gēni, kas nosaka, kā rīkosies bērns, pret kuru bērnībā slikti izturējušies. Daļa izaugot identificējas ar agresoru, daļa – ar upuri. Tad izauguši satiekas podiņš ar vāciņu, agresors un upuris, kurš sākumā uz pāridarījumiem nemaz nereaģē, jo tādu attiecību modeli jau pieņēmis par pašsaprotamu lietu. Plus vēl pieslēdzas divas melnās māsas – šķiršanās trauksme un svešinieku trauksme, kas parasti staigā rokrokā. Cilvēkam ar upura domāšanu svešā pasaule šķiet briesmīgāka nekā varmācīgais vīrs. Ir grūti šķirties un grūti noticēt, ka iespējams izveidot labākas attiecības ar kādu citu vīrieti.
*Izmisuma līgavas
Šai kastītē iekrīt izmisušās sievietes, kuras baidās, ka paliks vispār aiz borta. Bet bioloģiskais pulkstenis tikšķ, gribas tikt prom no vecākiem. Varbūt nav ne patstāvības, ne neatkarības, ne sava dzīvokļa, ne darba ar normālu algu, tāpēc gatavas uz visu.
*Histēriķes
Ir tādas sievietes – te viņa dūdo eiforijā, te psiho aizvainojumā un dusmās, un pat nevar saprast, pa kuru laiku savilkās negaisa mākoņi. Tās ir emocionāli nestabilas jeb robežpersonības tipa sievietes, kurām strauji mainās garastāvoklis. Viņām ir tendence gan veidot nestabilas attiecības, gan pieciest vīrieša pazemojumus.
*Slikto zēnu dievinātājas
Ļoti var gadīties, ka tās ir tās pašas psihopātiskās robežpersonības, jo tieši šā tipa sievietēm parasti blakus vajag vīrieti, ar kuru ir aizraujoša dzīve – ū, mēs lecam ar izpletņiem, ū, mēs bēgam! Tādai sievietei grūti iedomāties attiecības ar garlaicīgu sausiņu, lai cik viņš būtu emocionāli stabils un empātisks. Nu kāda ar viņu būs dzīve?! Kāpēc izvēlēties jauko Akmentiņu, ja var dabūt trako Edgaru?! Jā, viņš ir bīstams, bet ar viņu ir interesanti!
6 jautājumi psihoterapeitam Artūram Utinānam
1. Kāds ir tālākais scenārijs attiecībām, kas sākušās ar sievietes pazemojumiem?
«Ja ir tik daudz aizvainojuma izjūtu attiecību sākumā, tad vēlāk to būs drīzāk vairāk nekā mazāk. Tad jāieklausās sevī – vai es gribu tādas emocijas piedzīvot visu laiku? Un neļaujies ilūzijai, ka tu viņu pārveidosi! Ja partneris nebaidās tevi pazaudēt, tu viņu nepārveidosi. Otru cilvēku nevar pārveidot. Viņš to var sagribēt tikai pats. Bet, ja tu pieļauj pazemojumus, tas rāda, ka baidies iet prom un viņš nebaidās tevi zaudēt.
Ar laiku pievienojas depresija, panikas lēkmes, psihosomatika. Daudz vairāk slimību, tajā skaitā saaukstēšanās, jo attiecības vai nu uzlabo, vai bojā veselību. Komunikācija nav nekas astrāls – tā ir tikpat bioloģiska kā tas, ja cilvēkam dod zāles vai, piemēram, veic masāžu. Pāris var viens otru padarīt veselāku un paildzināt viens otra dzīves ilgumu, kā arī var viens otru padarīt slimāku un dzīvi īsāku. Var runāt arī par pašnāvības idejām. Viens, ne pārāk biežs, tomēr raksturīgs iznākums ir, kad sieviete vīrieti noslepkavo. Cietumā par dzīvesbiedra slepkavību nonākušas daudzas sievietes, kuras vīrs ir pazemojis. Kaut kāda iemesla dēļ šīm sievietēm izeja šķita vīrieša slepkavība, nevis viņa atstāšana.
2. Kā iespējams kaut ko mainīt attiecībās, kur sieviete atļāvusi pret sevi izturēties pazemojoši?
Ir trīs ceļi. Vai nu iet prom, vai izrunāties, vai izteikt ultimātu. Ja vīrietis ir alkoholiķis, patoloģiski greizsirdīgs vai fiziski varmācīgs – viņam jāiet ārstēties. Vai nu psihoterapijā, vai, ja viņš ir alkoholiķis, tad Anonīmo alkoholiķu grupā.
Taču ultimātu var izteikt sieviete, kura patiešām spējīga aiziet. Vīrietim ir jānotic – ja es neiešu ārstēties, viņa mani atstās. Viņš nekur netaisās iet un visu noliedz, sak, es neesmu alkoholiķis, es neatceros, ka biju agresīvs pret tevi? Tad ir jāsaka: ja gribi, lai mēs dzīvojam kopā, tev jāiet ārstēties. Ja ne – mēs šķiramies.
Daudzas sievietes mēģina vīrieti zāģēt par to, ka viņš lieto alkoholu, bet ar zāģēšanu to nevar izārstēt.
Mīlestība nevar cilvēku mainīt. Vīrietim var palūgt, lai viņš kaut ko izdara citādi, bet tas nenozīmē, ka viņš mainīsies kā personība. Ja viņa raksturā tas nav, viņš atsevišķas reizes pacentīsies, un ar to viss beigsies. Lai kaut kas mainītos smadzeņu struktūrā, izmaiņas notiek ilgi un lēni.
3. Kā runāt par aizvainojošu izturēšanos?
Pirmkārt, svarīgi runāt neuzbrūkošā veidā. Izstāstīt – šāda uzvedība mani aizvainoja vai es sajutos pazemota. Nav jau notikums jāpārgremo – kāpēc tas tā bija? Jāsaprot, vai to iespējams novērst nākotnē! Vai mēs varam sarunāt, ka nākotnē tu tā neizturēsies? Un svarīgi izteikt savas vēlmes – kā es vēlos, lai tu šajā situācijā izturies. Piemēram, ballītē par mani ironizēja, un tu pievienojies tiem izsmējējiem, bet es vēlos, lai tu mani aizstāvētu!
Ja partneris to neņem vērā, jāsaprot – vai gribi ar tādām emocijām pavadīt atlikušo mūžu? Vai vērts tā dzīvot?
4. Kā jūtas vīrietis, ja sievietes viņa dēļ gatavas uz pazemojumiem?
Viņš jūtas aizvien drošāks. Vīrietis romantiskajās attiecībās mainās tikai tad, ja baidās savu partneri pazaudēt. Ja jūt, ka partnere no viņa atkarīga un nepametīs, lai kā viņš uzvedīsies, tad aizvien vairāk pārstāj censties. Cilvēkam ir dabiska tendence taupīt enerģiju, un kāpēc censties partnera labā, ja viņš tāpat nekur nepazudīs?
5. Varbūt kāda cer, ka uz pazemošanu spējīgu vīrieti iekaros, bet pēc tam izveidos pēc sava prāta? Vai tas ir labs plāniņš?
Sieviete nepratīs tādu vīrieti pārveidot, bet mācēs tikai zāģēt par īpašībām, kas viņu neapmierina. Pilnīgi iespējams, ka viņa vīrieti tā varēs pabāzt zem tupeles, bet zāģējot var panākt, ka vai nu viņi attālinās un izšķiras, vai vīrietis kļūst tik pakļāvīgs, ka diez vai sieviete viņu spēs cienīt un mīlēt.
6. Ko sieviešu izturēšanās stāsta par sabiedrību kopumā?
Latvijas sabiedrībā sievietes sevi ļoti kopj – savā ziņā tas vairāk raksturīgs sabiedrībām, kur sievietes cer uz turīgu vīru, lai izsistos no nabadzības. Rietumvalstīs un Skandināvijā , kur sievietes ir turīgas un pietiekami labi pelna, viņas staigā daudz brīvāk un par izskatu tā neuztraucas.
Tur tieši vīriešiem jāiespringst ar sevis kopšanu, un tad veidojas metroseksuāļi – heteroseksuāli orientēti vīrieši, kas sevi ļoti sapoš. Arī dabā parasti krāšņie ir tēviņi, bet pelēkās ir mātītes.
Ko iemācīt savai meitai?
- *Pirmkārt, romantiskās attiecības arī ir treniņš – ir vajadzīga pieredze, lai saprastu, kāds partneris tev piemērots ilgākai kopā būšanai.
- *Otrkārt, neignorē savas emocijas. Aizvainojums un pazemojuma sajūta signalizē, ka pret tevi, iespējams, slikti izturas. Tad vai nu jāizbeidz attiecības ar šo cilvēku, vai jāizrunā, kāpēc tas tā notika.
- *Ir jānovelk sarkanās līnijas, kur nepārkāpt savai pašcieņai.
Personīgs stāsts
Ginta, 32 gadi, neprecējusies, nešķīrusies, trīs gadus ir dīvainās attiecībās
Vai viņš tevi ciena?
«Es gribētu, lai katra sieviete ar skaidrām acīm paskatās uz savām attiecībām – vai viņš tevi ciena? Tieši ciena? Ja uz šo jautājumu nevar atbildēt ar jā, tad ir jāiet projām neskatoties. Kā Orfejā un Eiridīkē, kad nevienu reizi nedrīkstēja atskatīties, citādi viss darbs vējā, un tu nekad nekur neaiziesi. Es to ļoti labi zinu, jo man vēl nav izdevies aiziet neatskatoties. Trīs gadus ar pārtraukumiem esmu ļoti jocīgās attiecībās. Esmu vismaz reizi mēnesī pārcietusi sava drauga dzēruma trakošanu un slikto garastāvokļu izgāšanu pār mani.
Un katru reizi, kad aizgāju no šā murga, atgriezos pēc viņa pirmā telefonzvana. Tagad mēs jau trīs mēnešus nedzīvojam kopā, un es atkal jūtos es pati. Tikai pateicoties manai māsai, kura atbrauca man pakaļ, salika manas drēbes maisos un pie rokas aizveda mani uz māsas noīrētu dzīvokli, jo es biju stumdāma un grūstāma un svaidījos starp apātiju un histēriju. Diemžēl es zinu – ja viņš man pasvilps, man var nepietikt spēka visu nesākt no gala.»