Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Anita Muižniece norāda, ka jau mēnesi nespējot mājās pilnvērtīgi atpūsties.
«Mēnesis apkārt un man sāk šķist, ka es vairs nekad nespēšu ar prieku klausīties Samantu Tīnu. Un šovakar es dusmojos, jo bez «mēģinājumu telpas» dziedāšanai daudzdzīvokļu namā, šķiet mana kaimiņiene atklājusi arī deju studiju,» vēstīts Anitas Muižnieces ierakstā. Muižniece par šo tematu vietnē «X» diskutējusi jau iepriekš. Tiesa, toreiz netika minēta konkrēta trokšņotāja personība, tik piebilsts: «Ir gan zināma. Visai efektīga dāma. Un dzied patiešām labi, manuprāt,» rakstīja viņa.
«Var saprast, ka, esot mūziķim, jādzied, kad ir iedvesma, bet, vai tiešām vakars ir īstais laiks, kad daudzdzīvokļu mājā rībināt tā, ka lejasstāvā dzirdami visi dziesmu vārdi?
Reiz jau pieklājīgi tika lūgts, skaidrojot, ka bērni iet gulēt. Ko darīt ar cienījamo mākslinieci?» sašutusi bija Muižniece.
Lai dzirdētu tautas viedokli, bijusī izglītības un zinātnes ministre izveidoja aptauju, kurā tika piedāvāti atbilžu varianti: ausu aizbāžņi kaimiņiem, kļūt par apnicīgo kaimiņu, cita versija komentāros. Ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja variants «kļūt par apnicīgo kaimiņu».
Beidzot par šo lietu izteikusies arī pati Samanta Tīna. «Instagram» īsajos stāstos viņa atklāj, ka neuzskata, ka šādas situācijas ir jāapspriež publiski.
«Mūsu cienījamā bijusī ministres kundze šeit dzīvo neilgu laiku un, tiešam, man kādu vakaru dziedot un, lieku roku uz sirds, es nekad neesmu traucējusi neviena mieru pēc plkst. 23:00, tas man ir likums. Es šeit nedziedu ne katru otro dienu, ne trešo dienu un ne katru ceturto dienu. Bija zvans pie durvīm. Viņa pasaka, ka bērniem jāiet gulēt, esot baigi skaļi. Pēc tā es arī reaģēju. Es neatceros, vai nu es pārtraucu vai beidzu pusstundiņu uz pusi klusāk. Tā bija arī otro reizi. Es atkal beidzu to darīt, tātad, es reaģēju uz šiem lūgumiem.
Šobrīd saņemu ziņas no citiem, ka esmu nelabs cilvēks, ļauns, šausmīgs, ka es traucēju citiem dzīvot. Eh, kaimiņu būšana!» pauž Tīna.
Abas dāmas konfliktu risinājušas ne tikai interneta vidē, bet arī klātienē, taču kopīgs risinājums nav atrasts.
«Labu gribēdama, devos pie kaimiņienes, kurai ir pretenzijas, kurai ir jāizsaka savas sāpes plašsaziņas līdzekļos, mēģinot rast kaut kādu kopīgu sarunu, vidusceļu, par ko mēs varam vienoties. Es esmu tāda, bet viņa ir tāda, viņai ir savas vajadzības. Atrodam kaut kādu kopsaucēju. Viņa pateica – nē! Gāju es ar atvērtu sirdi, un nekas no tā neiznāca. (…) Es vēlu viņai visu to labāko, es centīšos pēc savas labākās gribas, bet mājās es šad tad uzdziedāšu, es tiešām centīšos būt klusa,» apgalvo dziedātāja.
