Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Plašu atskaņotāju atdāvinājis meitai
«Plates laikam atkal nāk modē,» grozot rokās savu kompozīciju ierakstu pārizdevumu, sarunā ar PDz spriež Raimonds Pauls. «To es manu pēc koncertiem laukos, kur arvien biežāk man lūdz parakstīt vecas oriģinālās plates. Kāds šīs vērtības ir saglabājis, jo daudziem jau manas dziesmas saistās ar viņu jaunību, ar kāzām, bērēm un velns viņu zina, ar ko…
Man pašam plates atsauc atmiņā senus laikus, kad katrā kompānijā bija kāds vīrs, kuram bija viens mīļākais gabals, un tad sākās process – viņš braukāja ar atskaņotāja adatu pa plati un meklēja to dziesmu. Nekādi lielie pārdzīvojumi par saskrāpētajām platēm tolaik nebija, jo tās bija lētas,» pasmaida komponists.
Platē iekļautie ieraksti tapuši Rīgas Skaņu ierakstu studijā 1968. un 1969. gadā. To izejmateriāls glabājās oriģinālās magnētiskās lentēs, un nu tie, pateicoties entuziastam Mārtiņam Krastiņam, piedzīvojuši restaurāciju.
Citi lasa
Mārtiņš saka – viņa mērķis esot savienot pagātni ar tagadni un parādīt, ka jau toreiz Latvija ierakstu ziņā bijusi pasaules līmenī. Dziesmu skanējumā liela nozīme bija ierakstu zālei Reformatoru baznīcā, kur pagājušajā nedēļā Mārtiņš arī pasniedza Maestro viņa pirmās dziesmu programmas atjaunoto ierakstu.
«Man viens ļoti bagāts cilvēks uzdāvināja pasaulē modernāko atskaņotāju, bet es to atdevu meitai.
Retu reizi pie viņas kaut ko arī paklausos. Toties meitas vīrs klausās caurām dienām,» pēcāk atzinās Raimonds Pauls. «Nedomājiet, ka tie cilvēki, kam tagad ir plašu atskaņotāji, ļoti orientējas skanējuma atšķirībās. Varbūt tikai kādi fenšmekeri… Cilvēkam ir svarīgs tas meldiņš, tā dziesmiņa, kas viņam pie sirds,» piebilst viņš.
«Es mājās mūziku nemīlu klausīties. To daru tikai automašīnā. Kamēr aizbraucu līdz Baltezeram, visus man sadotos diskus jau esmu paklausījies. Beidzamajos gados pats labprātāk klausos tika savus elkus džeza mūzikā – pianistus Oskaru Pītersenu un Erolu Garneru. Es viņus zinu no galvas un cenšos arī atdarināt,» stāsta Maestro un sūrojas, ka instrumentālā mūzika mūsdienās tiek atskaņota pārāk maz.
«Man liekas, tas ir šausmīgi nepareizi, ka tagad komerciālie radio instrumentālo mūziku neraida. Liekas, ka tādas nemaz nav! Un priekš kā tad mēs to ierakstām?
Un ne jau es viens rakstu, mums džezistu ir diezgan daudz. Top ļoti interesantas instrumentālas kompozīcijas, kas reāli nekur neskan.
Man ļoti nepatīk arī tas, ka Latvijas Radio 1 skan tik daudz ārzemju mūzikas. Kāpēc tai tur jāskan, ja ar to ir pārpildīti visi komerciālie radio, un tie gabali ir vienādi un garlaicīgi?» sašutis ir Pauls.
Atgriežas vieta, kur dzimusi estrādes mūzika
Platē dzirdamas Margaritas Vilcānes, Noras Bumbieres, Ojāra Grīnberga un Zdzislava Romanovska balss. «Daudzu jau vairs nav… Patīkami atkal dzirdēt Margaritu Vilcāni. Dievs dod viņai veselību,» saka Maestro.
«Tie bija pirmie mēģinājumi tam, ko šodien saucam par latviešu estrādes mūziku. Protams, šodien tie šķiet savā ziņā naivi un manī izraisa vieglu smaidu. Šie ieraksti tapuši, pateicoties Aleksandram Grīvam, kurš savulaik izveidoja pirmo profesionālo ierakstu grupu, un es ļoti labi atceros, kā tas notika.
Grīva bija ļoti prasīgs – katra takts tika pārdziedāta, un solisti bieži vien tika novesti līdz izmisumam. Taču tāds bija Grīvas stils, un bija arī rezultāti. Dziedātāji jau lielākoties bija bez lielām skolām apakšā. Piemēram, Viktors Lapčenoks līdz pat šai dienai notis nav iemācījies,» nosmej Pauls.
Viņš piebilst, ka Reformatoru baznīcas zāle uzjundī daudz atmiņu. «Atceros, kā tapa leģendārais Edgara Liepiņa ieraksts. Es viņam visu laiku spēlēju līdzi pavadījumu, jo citādi jau viņš meldiņu nevarēja noturēt.
Un tajā ierakstā skan viņa slavenais izsauciens: «Man, lūdzu, re mažorā!» Bet viņš taču nemūžam nebija zinājis, kas tas tāds vispār ir,» atminas Pauls.
«Liela loma tā laika mūzikā bija arī Latvijas dzejniekiem – Dainai Avotiņai, Vizmai Belševicai, Ojāram Vācietim, Jānim Peteram, Imantam Ziedonim… Zelta uzvārdi! Šodien mums ar tiem dzejniekiem ir, kā ir… Bet varbūt palieku pārāk vecs un vairs nevaru saprast, par ko mūsdienu dzejā tiek runāts,» uzskata komponists.
