Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Netaisos vienkārši atsēdēt»
Apritējis mēnesis, kopš Juri Pūci, kurš samelojās par Rīgas satiksmes caurlaides izmantošanu, ministra amatā nomainīja partijas biedrs, vecumā ziņā otrs jaunākais 13. Saeimas deputāts, baušķenieks Artūrs Toms Plešs. Viņa politiskā karjera sākās pirms vairāk nekā trim gadiem, kad iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās jaunietis kļuva par Bauskas novada domes deputātu.
Sācis aktīvi tur darboties, viņš tika pamanīts gan vietējās varas līmenī, gan Rīgā, tādēļ itin saprotami, ka censoni Attīstībai/Par! lika sarakstā, un parlamenta vēlēšanās viņš saņēma ievērojamu zemgaliešu atbalstu.
Uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā Artūrs Toms intervijā PDz pauda: «Man svarīgi būt atbildīgam savu vēlētāju priekšā, lai pēc četriem gadiem varētu būt lepns par to, ka esmu kaut ko izdarījis, nevis par labu algu deldējis bikses Saeimas krēslā.»
Uzskata, ka jau izaudzis
Deputāta amatu Plešs apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra posteni. Tieši šīs ministrijas izstrādātā novadu reforma Kariņa valdības pirmajā gadā bija visaktuālākā un tai tika pievērsta vislielākā uzmanība. Tolaik Plešs pats atzina, ka ministra amatam vēl nav gatavs.
«Es šādā amatā vēl sevi neredzu. Jaunības maksimālisms ir labs, bet jāapzinās savas spējas un pieredze. Man noteikti vēl ir, kur augt,» pirms diviem gadiem PDz sacīja viņš. Par sevi viņš arī pauda: «Varētu teikt, ka esmu mietpilsonis. Vienmēr ievēroju likumus, un man nav neviena soda pat par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.»
Kad Pūce demisionēja, viņa pienākumus uzticēja pildīt Plešam, kurš Saeimā aizstāvēja visas ministrijā izstrādātās reformas. «Divus gadus parlamentā nesēdēju rokas klēpī salicis. Esmu gatavs tagad visam.
Lielākais darbs man, protams, būs cīņa ar Covid-19 seku pārvarēšanu ministrijas pārvaldītajās jomās.
Darbu pirmajā trijniekā, protams, ir arī Administratīvi teritoriālās reformas finišs un depozītu sistēmas ieviešana, lai tā Latvijā varētu pilnvērtīgi strādāt,» par saviem pirmajiem ministra darbiem PDz teic Artūrs Toms.
«Man ir īpašs prieks, ka esmu pirmais ministrs, kurš ir dzimis jau atjaunotajā neatkarīgā Latvijā. Tas nozīmē, ka man nav nekādas padomju laika bagāžas un aizspriedumu, kas varētu man sekot no PSRS laikiem. Man ir moderns skats uz dzīvi un to, kā nepieciešams realizēt pārvaldījumu Latvijā. Esmu izglītojies ārzemēs, tāpēc domāju, ka labi spēšu sadarboties ar kolēģiem un vadīt ministriju tā, lai manus izvirzītos mērķus realizētu,» tā jaunais ministrs.
Kāzām vēl nav gatavs
Līdz kļūšanai par deputātu Artūrs Toms dzīvoja Bauskā, bet tagad ir pārcēlies uz Rīgu. Precējies viņš vēl nav, taču jau aptuveni sešus gadus viņam ir draudzene Madara. Pirms piekrita kļūt par ministru, jaunietis konsultējās ar ģimeni.
«Prieks, ka šajā laikā no viņiem esmu saņēmis tikai atbalstu. Jau Saeimā bija darbs augu dienu no rīta līdz vakaram, bet skaidrs, ka ministrijā tā ir vēl vairāk. Ceru, ka spēju visu sabalansēt un veltīt laiku gan darbam, gan tuvajiem,» teic ministrs.
Jautāts, vai neplāno precēties, Artūrs Toms teic, ka to pagaidām nekomentēs: «Pienāks laiks, un tas notiks. Tad par to arī varēs runāt!»
Interesanti, ka viens no Artūra Toma vaļaspriekiem ir mūziku. «Tā ir mana sirdslieta kopš bērnības. Patīk dažādi žanri, sākot no klasiskās mūzikas un beidzot ar fanku. Esmu beidzis mūzikas skolu – pūšaminstrumentu daiļskanību. Tagad uzspēlēju ģitāru. Kādus 10 gadus muzicēju, arī kopā ar Ralfu Eilandu un Olgu Rajecku…» PDz atklāj Artūrs Toms. Viņš piedalījies arī Rajeckas veidotā un producētā albuma Lāčuka dziesmas radīšanā.
Tetovējumiem – simboliska nozīme
Beidzamajos gados Plešs ticis pie vairākiem tetovējumiem. Pagājušajā vasarā viņš no deputātu brīvdienām atgriezās ar bākas tetovējumu uz labās rokas. «Citi kolekcionē pastmarkas, etiķetes, haizivs figūriņas vai ko tamlīdzīgu, bet es – tetovējumus. Tie ir sava veida atgādinājumi par man svarīgām vērtībām, idejām, pēc kurām tiecos,» uzskata Artūrs Toms
Viņš tetovējumiem atvēlējis labo roku, un nu jau uz tās ir trīs zīmējumi. Pirmais uz apakšdelma parādījās pirms astoņiem gadiem, kad jaunietis Dānijā studēja ceļu un tiltu inženieriju. «Tur, pavadījis samērā ilgu laiku, domāju – ko gan varētu uz mājām par piemiņu atvest? Suvenīru, kas krās putekļus bufetē? Nu, nē! Izdomāju, ka tetovējums varētu būt paliekoša piemiņa.» Stilizēta zobena izveidei viņš veltījis vairākas nedēļas. «Pārdomāju kārtīgi, ko un kā veidošu. Tad nāca brīdis, kad jutu – zobens būtu ideāls atainojums tam, ka tagad pēc studijām iešu uz priekšu un cīnīšos,» tā viņš.
Uz otro zīmējumu viņu pamudināja mamma. «Viņa, cik zinu, arī ilgi brieda tetovējumam. Runājām, stāstīju mammai par savu pieredzi, vai sāpējis, kā bija… Un šajās sarunās sapratu, ka esmu nobriedis jaunam apgleznojumam. Mamma uztaisīja skaistu zīmējumu ar Latvijas pļavas ziediem, bet man uz pleca tapa galvaskauss ar rozēm.»
Pagaidām lielākais un krāsainākais tetovējums – bāka – tapusi pagājušajā vasarā uzreiz pēc Covid-19 pirmā viļņa.
«Ja runā simbolos, bāka man vienmēr atgādinās par nepieciešamību atgriezties krastā. Pat ja kādreiz dzīvē gadīsies kaut kur nomaldīties.
Tā atgādinās būt patiesam pret sevi un atcerēties vērtības, kuras man ir svarīgas. Proti, ģimene, mīlestība pret tuvākajiem un skaidra darba ētika,» tetovējumā iekļauto jēgu skaidro Artūrs Toms.
Uzziņa
Pēdējā pieejamajā valsts amatpersonas deklarācijā, kas ir par 2019. gadu, Artūrs Toms Plešs uzrādījis, ka viņam lietošanā ir būve Bauskā. Viņam nav ne iekrājumu, ne parādu, ne transportlīdzekļu, ne kapitāla daļu uzņēmumos. 2019. gadā algā par darbu Saeimā viņš saņēmis 47 278 eiro un astoņus centus. Procentos no bankas viņš saņēmis 52 centus.
