«Guntis uzrakstīja melodiju stāstam par to – lai arī mēs apzināmies – rīt šī būs jau vakardiena, mēs tomēr saprotam, ka tas būs tikai rīt, tāpēc zirgi auļos jādzen jau šodien,» dziesmas Lai ideju atklāj tās vārdu autors Guntars Račs, kuram arī ienākusi prātā ideja, ka videoklipā noteikti jāparādās zirgiem.
«Račs teica, ka uz filmēšanu vajag paņemt zirgu, un es arī paņēmu,» smejas Veits.
Tos grupai Credo aizdeva zirgu fanu klubs Īriss Vecāķos, kur arī notika filmēšana.
«Man tika ļoti skaists – balts ar lāsumiem. Diemžēl aizmirsu pajautāt zirga vārdu, bet ļoti gribu cerēt, ka tā bija meitene,» smaidot saka Guntis. Viņš neslēpj – bija satraucies par to, kā viss noritēs.
«Zirgs tomēr ir liels dzīvnieks, kas iedveš respektu. Un es sen nebiju ar zirgu tik tuvu sarunājies. Taču šie pie cilvēkiem ir pieraduši, jo dodas izjādēs un piedalās fotosesijās, tāpēc bija diezgan mierīgi. Arī pats centos uzvesties pārliecinoši, jo zirdzinieki man stāstīja – zirgs jūt, ja cilvēks no viņa baidās. Lai gan teica, ka zirgs stingri jātur un stingri jārausta pavada, es ļoti baidījos paraut pārāk stingri, ka viņam tas varētu nepatikt.»
Uzkāpt zirga mugurā, lai paauļotu gar jūras krastu, Veits gan neuzdrošinājās. «Račs teica, ka vajadzēja tomēr uzlēkt tam zirgam mugurā, bet es atbildēju: «Guntar! Man taču šinī vasarā vēl koncerti ir ieplānoti…»
Ja, vedot zirgu pie pavadas, viņš pēkšņi mani sāktu vilkt pa zemi, es varētu jebkurā mirklī atkabināties. Bet, ja es jāju tā mugurā, tas kā negudrs sāktu skriet un pēkšņi nobremzētu, tad vienkārši aizlidinātu mani pa gaisu. To tik man pilnai laimei vajadzētu – kaut ko salauzt pirms koncertiem,» smejas Credo solists.
Viņš atzīst, ka bērnībā gan esot jājis. «Laukos mums bija zirgs. Atceros, kad biju maziņš, lai es varētu uzkāpt zirga mugurā, tas tika ievests grāvī. No ceļa malas bez problēmām tiku viņam mugurā, un no grāvja zirgs iznāca jau ar mani,» atminas Veits.