Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jubilejas koncertu vairs nerīkos
Martā Guntars Račs nosvinēja 56. dzimšanas dienu. To viņš cerēja atzīmēt uz skatuves, jo jau iepriekšējās – 55. – dzimšanas dienas koncertu, kurā bija iecerēts pulcēt kuplu skaitu populāru mūziķu, pērn nācās pārcelt.
«Bija piekrituši uzstāties visi Liepājas brāļi, Guntis Veits un vēl daudzi citi. Bija mēģinājumi, visas biļetes izpirktas… Pārcēlām pērn koncertu no marta uz maiju, pēc tam jau uz šā gada aprīli, bet nekā. Vēl joprojām nevar rīkot koncertus. Nolēmām, ka nevajag dot cilvēkiem veltus solījumus, tāpēc atcēlām to pavisam. Nauda par biļetēm tiks atmaksāta. Žēl, protams, jo mūziķiem tā ir iztikšana.
Es pats nemaz vairs neceru pelnīt ar muzicēšanu. Vienīgi ar grupu betbet esam izsludinājuši 30. jubilejas koncertsēriju, kas iecerēta kā brīvdabas pasākumi bez viesmāksliniekiem. Plānoju arī pa vasaru uzstāties ar savu programmu, kuras pamatā ir mana grāmata 365 dienas,» stāsta Račs un piebilst – paldies Dievam, viņam esot gan ierakstu kompānija, gan mūzikas izdevniecība, kur turpina strādāt.
«Taču, protams, esam savilkuši jostas, lielus izdevumus neplānojam. Mēģinām sadarboties ar ārzemēm, pelnām ar licencēšanas ienākumiem reklāmās un filmās, nošu izdošanu, ieguldām nopelnīto jaunajos māksliniekos. Ierakstus gan nevaram šobrīd pārdot, jo tirdziņi vēl ciet, arī mūzikas veikali nav atvērti, zaudējumi mums visiem ir lieli. Gaisa pilis neceļam, un, par laimi, kredītu bankās ierakstu kompānijai nav,» atklāj mūzikas izdevējs un producents.
«Neviena pandēmija nav uzvarēta bez vakcinācijas.
Tie mūziķi, kuri vakcinēsies, pirmie atgriezīsies mūzikas tirgū, un viņiem arī būs iespēja aizbraukt ārpus robežām ātrāk nekā tiem, kuri to nedarīs,» spriež Guntars.
«Daudz diskutēju ar tuviem kolēģiem par to, mēģinu rast dažādus argumentus, bet nav jau vienkārši. Daudzi ir sabaidīti, un tomēr – tā ir brīva izvēle. Kad vien būs iespēja, es pats iešu vakcinēties. Domāju, ka dzīve mūs visus izmācīs.»
Baidās zaudēt bundzinieka iemaņas
Guntars neslēpj – piedalījies mēģinājumos 4. maija koncertiem, kas būs skatāmi televīzijā, un atklājis kādu nepatīkamu lietu. «Trīsdesmit gadus esmu bijis pie bungām, taču pēc sešu mēnešu nespēlēšanas ir zudušas iemaņas. Rokas neklausa pat pie labi zināmām dziesmām. Jūtu, ka nav, ka viss notiek kā palēninātā vilcienā. Mēģinājumos nospēlēju, bet pašsajūta nepatīkama.
Ja šovasar nevarēs aktīvi muzicēt, savas iemaņas pazaudēšu,» pieļauj mūziķis. «Patiesībā šajā laikā mēs varam zaudēt daudz jaunu mūziķu, kuri bija raduši trīs četras reizes nedēļā muzicēt un kuriem tas bija galvenais iztikas avots. Visiem ir ģimenes, un viņi tagad atrod citu nodarbošanos,» piebilst Račs.
Lepojas ar sportisko un gudro meitu
Guntars Račs lepojas ar savu meitu, kas nu jau ir pavisam pieaugusi. Šogad Odrija Aleksandra pabeigs 11. klasi, un jau pavisam drīz būs pilngadīga. Viņa ir ļoti sportiska un spēlē tenisu Latvijas izlasē. Pandēmijas dēļ gan treniņi bijuši uz pauzes.
«Tūlīt jau atsāksies āra treniņi. Tāpat kopā mēģinām izkustēties, cik vien ir iespējams, – braucam ar riteņiem, dodamies garās pastaigās, jo cik tad ilgi var sēdēt zūmos! Ierīkojām pagalmā arī basketbola grozu,» stāsta Guntars.
«Esmu lepns par to, ka meita nupat par savu zinātniski pētniecisko darbu saņēma speciālbalvu no Valsts izglītības un satura centra.
Viņa to rakstīja par man ļoti tuvu tematu Visbiežāk izmantotais lietvārds latviešu populārākajās dziesmās.» Odrija Aleksandra izpētījusi vairāk nekā 1400 dziesmu, kas skanējušās pēdējo simts gadu laikā. Izrādās, visbiežāk lietotais vārds tajās ir sirds.
Kopj zālienu
Pirms pāris gadiem Guntars ar sievu Sintiju un meitu Odriju Aleksandru pārcēlās uz dzīvi Mārupē, un tur darāmā viņiem netrūkst. «Ja jau atrodos mājsēdē, gribot negribot nākas pievērsties mājas darbiem. Dārza labiekārtošanā virsvadību uzņēmusies sieva, bet es dodos palīgā ar rakšanas darbiem, sēju un kopju zālienu. Tikko pabeidzu zāliena aerāciju,» stāsta Račs.
«Esmu secinājis – tie, kam ir savs dārzs, šobrīd ir privileģētākā situācijā. Nupat stādaudzētavā iegādājos aprikožu un persiku stādus un konsultējos ar speciālistiem, kā tos pareizi stādīt un audzēt,» ar dārza darbiem aizrāvies ir viņš. «Patīkami redzēt, kā dīgst asteres, jau atvērušās jaunās tulpes. Tecinu bērza sulas un apgūstu pilnīgu kosmosu!» priecājas viņš.
