Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grupas Duets Sandra mūziķis un dibinātājs jau daudzus gadus kūpina zivis paša darinātajā kūpinātavā.
«Jau no bērna gadiem skatījos, kā to pieaugušie dara. Mums lauki bija pie jūras, arī vasarnīca bija Saulkrastos. Mammas brāļi nemitīgi kūpināja zivis, jo jūra un osta bija tuvu. Tajos laikos par trim rubļiem vai polšu varēja spaini ar lučiem dabūt,» atceras Andris. Kad pienākuši sūrie 90. gadi, mūziķis sācis pats jūrā likt tīklus.
«Nereti zivju bija tik daudz, ka bija jādomā, kur un kā tās realizēt. Atradu meistarus, kas man uztaisīja kūpinātavu. Tā es zivis kūpināju vairākus gadus, līdz vienā mirklī metu mieru. Nu atkal esmu atgriezies pie šīs nodarbes,» saka viņš.
Brīnumam ir pazīstami daudzi zvejnieki, un, pateicoties tiem, viņš tiek pie svaigām zivīm. «Ik pa laikam priekš ģimenes uzkūpinu.»
Ko Andris iesaka tiem, kas vēl prāto par savu kūpinātavu?
«Vai, tagad jau internetā var nopirkt pašu velnu. Iespējams iegādāties modernas kūpinātavas ar gradusņikiem un ko tik vēl ne. Manā bērnībā viss bija daudz vienkāršāk. Apakšā ķieģeļu fundaments jeb kurtuve – vismaz pus metru dziļumā, bet augšā koka būdiņa, kur ielikti tādi kā plaukti. Tāda parasta kūpinātava ir arī man pašam.»
Andris teic – kūpināšanai noteikti jālieto lapu koku malka. «Parasti alksnis, melnalksnis. Beigās var uzmest zaļas lapas vai priežu čiekurus, lai brūnumu dabūtu.»
Kā zivis pirms tam sagatavot? «Ir simtiem variantu. Ja kūpina karpas vai brekšus, zivis pirms tam iemarinē vai uzliek pa virsu ķiplokus vai ķimenes. Cits neliek neko. Kūpinot lučus, zušus vai reņģes, sākumā neko nevajag bērt virsū. Tikai tad, kad zivis gatavas, tām uzkaisa sāli,» pamāca mūziķis.
