Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mūziķis un portāla Arenanet.lv vadītājs Māris Žigats 50. dzimšanas dienā jau kopš pusnakts saņēmis neskaitāmus apsveikumus, bet brīvdienās sarīkoja pasēdēšanu ar vecākiem, brāli Guntaru (jaunākais brālis Gatis dzīvo ASV – PDz) un savu draudzeni Anitu.
PDz Žigats saka – turpmāk apņēmies dzīvot vēl veselīgāk nekā līdz šim. «Citi lai iedzer glāzi šampanieša uz manu veselību, bet es alkoholu nelietoju jau 25 gadus. Reiz tā sasvinējos, ka nonācu slimnīcā, man pārbaudīja sirdi, un daktere pateica, lai izvēlos – turpināt dzīvot kā līdz šim un nezināt, kas kuru katru brīdi var notikt, vai arī mest mieru un dzīvot veselīgāk. Viņa to pateica tā, ka jau nākamajā dienā šo alkohola gribēšanas podziņu izslēdzu uz visiem laikiem. Mūziķu ballītēs un koncertu aizkulisēs man jau sen neviens alkoholu vairs nepiedāvā, tāpat kā Raimondam Paulam, jo zina, ka arī viņš alkoholu nelieto,» smejas Žigats.
«Es protu pateikt nē, un visi to respektē.»
Mūziķis stāsta, ka nu jau ilgu laiku nelieto kafiju un kādus 10 gadus nesmēķē. «Ikdienā dzeru tēju, bet viens grēciņš gan man ir – garšo saldas limonādes,» atzīstas viņš. Māris jau 15 gadu ir kopā ar savu draudzeni Anitu Alksni, un viņas iespaidā mūziķa dzīvesveids kļuvis aktīvāks. «Skolas laikā diezgan daudz sportoju, un tagad atkal kopā ar Anitu braucam ar velosipēdiem un ejam garos pārgājienos, bet ziemā slēpojam.
Šovasar ar riteņiem braucām no Rīgas līdz Siguldai un atpakaļ, gājām gar jūru no Rojas līdz Kolkai. Savos piecdesmit gados man vairāk jāpiedomā pie fiziskām aktivitātēm.
Par laimi, alus vēderiņa man nav, un nejūtos arī saguris, bet kustēties tāpat vajag. Jāskatās arī, ko un cik ēdu. Jaunības gados gan, kad mēs, visi pienvedēji, dzīvojām kopā, priecājāmies, ka vispār bija, ko ēst. Dzērām tēju un gudri runājām, kā būs nākotnē, kad mums katru dienu būs normāls ēdiens. Taču tagad gadās, ka nosēžu pie datora, zvanos pa telefonu un attopos, kad vakars jau klāt. Tikai reizi dienā aizskrienu pēc pārtikas.»
Žigats saka – savā jubilejā viņš jūtas patiešām laimīgs. «Man viss, par ko jaunībā esmu sapņojis, ir piepildījies. Varu darīt visu, ko vēlos, joprojām spēlējam kopā ar grupu Pienvedēja piedzīvojumi, par mums iznākusi grāmata. Bet precēšanās ne man, ne manai draudzenei nav mērķis. Pietiekami ilgi esam kopā, un viens otram nevaram pārmest, ka būtu izvēlējušies nepareizo cilvēku. Bet kas zina – kad jubileja nosvinēta, varbūt laiks domāt par precēšanos?» smaidot prāto jubilārs.
