Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pakļaujas reklāmām
«Esmu tas cilvēks, uz kuru iedarbojas reklāma. Turklāt ne vien reklāma no malas, bet arī tā, par kuru pati uzrakstu,» teic bijušā Ministru prezidenta Valda Birkava mīļotā sieviete, dzīvesstila žurnāla Titanium galvenā redaktore Marina Dianova.
«Piemēram, ja redzu kāda kūrorta piedāvājumu – man uzreiz turp jājož. Ieraugu žurnālā blendera reklāmu – uzreiz jānopērk. Tas gan nav tikai tādēļ, ka esmu ieraudzījusi smuku bildi, vispār jau mēģinu iedziļināties, vai man šāds produkts ir nepieciešams. Tagad, kad kovida laikā sēžu mājās un biežāk laiku pavadu internetā, tas viss ir daudz lielākos apmēros, esmu kļuvusi par trīsreiz lielāku šopoholiķi,» teic Marina.
Viņa bilst, ka ārkārtējās situācijas laikā pirkumus internetā veic omas uzlabošanai.
«Iepirkties veikalos klātienē man nepatika arī vēl pirms pandēmijas, jo es tomēr jūtu baudu, ja varu salikt visu virtuālajā grozā, apdomāt un nākamajā dienā, iespējams, pārdomāt. Vēl man patīk, kad, skaisti iepakotu, preci piegādā mājās. Tad to varu nesteidzīgi pielaikot un, ja neder – sūtīt atpakaļ. Visbeidzot šādi ieekonomēju arī naudu, kuru iztērētu autostāvvietām,» smej Diāna.
Pie lētajiem neiepērkas
Marina virtuāli iepērkas jau ap 15 gadu, un pa šo laiku iemanījusies lietot daudzas gudrības. Pirkumiem internetā viņa izmanto atsevišķu bankas karti. «Tas tādēļ, lai kibernoziedznieki nevarētu no konta nozagt visu naudu. Apmaksai izmantoju drošo PayPal sistēmu,» stāsta viņa.
Iepērkoties priekšroku viņa dod tādām pārbaudītām mājaslapām kā mytheresa.com un net-a-porter.com, kuras viņai nederīgas preces pieņem atpakaļ.
«No tādām lētā gala lapām kā AliExpress apģērbu nepērku.
Pārtikas produktus arī nepasūtu internetā, jo dārzeņus man gribas rūpīgi izvēlēties. Neizmantoju arī gatavās pārtikas piegādātājus, jo atvestā prece no restorāniem nav tas pats, kas vakariņošana restorānos. Tur agrāk devos atmosfēras dēļ,» viņa skaidro.
Vietējie cenu pat desmitkāršo
Lai arī Marina sevi uzskata par lietpratēju, iepērkoties internetā, ik pa laikam arī viņai nākas uzdurties krāpnieku mājaslapām, kur nauda tiek samaksāta, bet preci nepiegādā. «Tā man bija ar pasūtīto zīda gultasveļu. Pirms to iegādājos, mājās rīkoju sapulci – pirkt vai ne? Nolēmām riskēt! Preci gan nesaņēmām,» teic Marina un piebilst, ka zaudētā naudas summa nav bijusi liela.
«Ja pērku kaut ko no vēl nezināmas mājaslapas, tad tērēju naudas summu, kuru nav žēl zaudēt. Piemēram, sauso maisījumu smūtijiem ņēmu nevis lielo iepakojumu par 120 eiro, bet proves iepakojumu par 50 eiro. Pirms tam vēl pētīju zīmola mājaslapu un pat meklēju tās darbiniekus feisbukā. Neatradu un nospriedu, ka tas varētu būt uzņēmums viendienītis. Nospļāvos, bet pasūtīju. Un preci saņēmu,» par nesenu pirkumu priecājas viņa.
Vaicāta, kā atšķirt viltus preču mājaslapas no īstām, Marina nosmej – tas esot veiksmes jautājums. «Piemēram, biouztura bagātinātāji. Konkrēta ražotāja mājaslapā izlasīju – Latvijā viņu produkti netiek tirgoti, bet internetveikalā tos man piedāvāja. Nepirku, jo drošāk taču ir pasūtīt tieši no ražotāja. Tad arī negadīsies viltojums,» pamāca viņa. «Bet vispār visvairāk mani skumdina vietējie tirgotāji, kas mēdz lietām, kuras nopērkamas lētajās tirgotavās, cenu uzskrūvēt pat desmitkārt!»
