Izvairījies no vecuma krīzēm
«55 gadi – tas ir ļoti stabils vecums, tomēr pats vēl nejūtu, ka man ir tik daudz gadu,» spriež Skauģis. Numeroloģijai gan Normunds īpašu uzmanību nepievēršot. «Neesmu māņticīgs. Drusku skatos līdzi mēness fāzēm. Ļoti labi jūtu, kad ir pilnmēness,» piebilst viņš.
Dažādu vecumu krīzes Normundam līdz šim esot gājušas secen. «Kas ir vecuma krīze? Man tādas nav! Es jūtu tikai to, ka kļūst arvien svarīgāk naktīs labi izgulēties. Dažkārt ir tā – aizej vakarā gulēt, bet organisms izdomā, ka nakts vidū tam jau ir gana, un pēkšņi pamostas. Tādos brīžos parasti palasu kādu grāmatu par biznesu. Ja gribu kaut ko melanholiskāku, paskatos kādu filmu,» stāsta Normunds.
Vaicāts, vai jau izmēģinājis kādu mūsdienīgu pretnovecošanas līdzekli, Skauģis saķer seju un smejas: «Šeit man nekas vēl nav iedurts! Kam man to? Šajā dzīves posmā pēc tā nealkstu. Kad mans būs 70 vai 80, tad varbūt darīšu kā Itālijas ekspremjers Silvio Berluskoni. Ja kādam tas ceļ pašapziņu un palīdz labāk justies, kāpēc gan ne?»
Senču mājas, mammas arods
Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Skauģis dibināja savu uzņēmumu Lāči. Nosaukums tai dots par godu tēva mājām, bet īstas rudzu rupjmaizes cepšanas arodu viņš iemācījies no savas mātes – viņa cepusi gardu maizi un pārdevusi to Vidzemes tirgū. Savukārt ceptuve ierīkota atgūtajās vectēva dzimtas mājās.
Rosīšanās virtuvē Skauģim nebija nekas svešs jau bērnībā. Ģimenē, kurā bija četri bērni un sava saimniecība, darba pietika visiem, un bieži vien ēdiena gatavošana tika uzticēta bērniem. Kārtīga latviešu rupjmaize – pie tādas Normunds bija pieradis jau bērnībā, jo maizi Skauģu mājās cepa paši. Ēsta gan tāpat, gan ar cūku taukiem un sīpoliem, kā vislabāk garšojis ģimenes galvai.
Skauģis atzīst – vadīt lielu uzņēmumu pandēmijā esot izaicinājums.
«Pats izslimoju šo vīrusu pagājušā gada sākumā, pēc tam tiku pie divām potēm un šā gada sākumā saņēmu balstvakcīnu. Protams, arī mūsu uzņēmumā ik pa brīdim kāds darbinieks saslimst, tad mēs visus pārgrupējam, veicam rūpīgu plānošanu, lai tiktu galā. Lai gan vadības komanda ir strādājusi arī attālināti, ražošana vīrusa dēļ nevienā brīdī nav apstājusies. Ja vajag, palīgā iet ikviens, arī es. Griežam maizi, pakojam un gatavojam rītdienas pasūtījumu,» atklāj Normunds.
Citi lasa
Par viņu saka – Skauģis esot darbaholiķis, ļoti mērķtiecīgs, stingrs un tādēļ arī veiksmīgs uzņēmējs. Vaicāts, kur gūst enerģiju, viņš atbild: «Es prieku rodu darbā. Kāpēc cilvēki domā, ka darbs nesagādā prieku? Mums kolektīvā ir daudz vērtīgu cilvēku, par kuriem priecājos, ka viņi katru dienu labi izdara savu darbu.
Man ir svarīgi, lai mani darbinieki justos labi. Mums, piemēram, ir cilvēks, kas visiem izmazgā apģērbu. Lai tas vienmēr būtu tīrs un svaigs un nevienam nebūtu jāuztraucas, vai tas laikus ir izžuvis. Katrs atnāk, atver skapja durtiņas un no plaukta paņem tīru.»
Kad gribas pabūt ārpus darba vides, Normunds labprāt dodas pie dabas. «Man gan nepatīk aukstums,» atzīstas Skauģis, ziemas prieki viņam esot sveši. «Man labāk patīk sēņot,» teic Normunds.