«Esmu bijis vairākos piketos,» PDz saka Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš. Nesen viņš bija arī to vidū, kas protestēja pret minimālo valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas noteikšanu un priekšlikumu ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
«Katram šobrīd ir savs kara lauks. Šurp esmu atnācis, lai cīnītos arī par neprātīgo Izglītības ministrijas Augstskolu likumu. Kādā no sēdēm izskanēja vīzija par trīs mākslas augstskolu – Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas – apvienošanu.Kā tas var būt, ja Latvijas valsts pirms simts gadiem ir nodibinājusi trīs neatkarīgas augstskolas, kur jaunajiem māksliniekiem ir katram sava mūza,» sašutis ir profesors Zariņš.
Viņš atbalsta arī sava kolēģa tēlnieka Gļeba Panteļejeva cīņu pret plānotajām izmaiņām autoratlīdzību režīmā.
«Es vienkārši nevaru būt par sarkanu lupatu bullim visos jautājumos. Gļebs Panteļejevs ir labs līderis, lai par šo cīnītos.
Es vairāk esmu pedagogs, rektors. Protams, arī gleznoju, taču šobrīd nav laika rūpēties, lai mani darbi tiktu angažēti. Gleznoju nevis tādēļ, lai savus darbus pārdotu, bet tādēļ, ka nevaru bez tā dzīvot. Ir brīvie mākslinieki un tie, kas strādā augstskolās vai citās organizācijās. Kritiskā brīdī visiem ir jābūt kopā,» uzsver Zariņš.
«Gan zemniekiem, gan māksliniekiem ir tiesības būt saimniekiem savā zemē. Manuprāt, Saeimai šobrīd ideāli piestāvētu uzraksts: «Ja viņiem nav maizes, ko ēst, lai ēd kūkas!» Tāds bija Francijas karalienes Marijas Antuanetes padoms trūkumcietējiem, un viņai tika nocirsta galva. Cilvēks, kurš dzīvo pārticībā, nesaprot to, kurš nav paēdis,» pauda Zariņš.