«Cilvēks vasarā nomāja telpu, bija noslēgts līgums, taču viņš negribēja samaksāt rēķinu, aizbildinoties, ka ir pandēmija un nav lielu ieņēmumu. Bet man jau arī ieņēmumu nav! Arī uzņēmējiem šajos apstākļos jāvar samaksāt darbiniekiem algas un valstij nodokļus, jādomā, kā izdzīvot nākotnē,» atgādina bijusī iekšlietu ministre, viesnīcas Roma vadītāja Linda Mūrniece.
«Skaidri pateicu – ja rēķins netiks samaksāts, vērsīšos pie parādu piedzinējiem. Toreiz tas nostrādāja. Runa bija par dažiem simtiem eiro, kas man tobrīd bija ļoti svarīgi.»
Linda atzīst – dažkārt naudu var atgūt, uzrakstot par parādnieku sociālajos tīklos.
«Tas palīdz, ja pretī nav absolūti nekaunīgs eksemplārs. Tie, kuriem svarīga sava reputācija, šādās situācijās reaģē. Diemžēl ir arī tādi, kuriem reputācijas nekad nav bijis un ir vienalga, ko par viņiem kāds saka,» spriež Mūrniece.
«Ja ir iespējams pierādīt parādu, var arī tiesāties, taču tas var aizņemt vairākus gadus. Ja tam nav ne spēka, ne pacietības, mēģini par parādu aizmirst un gaidi, kad dzīve cilvēkam šo naudu atņems.
Zeme ir apaļa, un viss nāk atpakaļ.
To cilvēku dzīvē, kas man palikuši parādā, nekas labs nenotiek. Es uz to apmierināti noskatos,» pasmaida Linda.
«Man bieži prasa naudu. Ja uzskatu, ka cilvēkam tā tiešām vajadzīga, es vienkārši iedodu vai noziedoju. Bet tas nav stāsts par tūkstošiem. Mēdz būt situācijas, kad cilvēkam daudz ko izšķir arī pieci eiro. Tos iedot un aizmirst nav žēl. Tas, vai šī nauda tiešām kaut ko atrisināja, lai paliek uz ņēmēja sirdsapziņas.» Linda tic, ka, sniedzot palīdzīgu roku, grūtā brīdī to saņems arī pati.
«Šogad 18. novembrī strādāju Mazajā Otto. Daudzi zina, ka šobrīd kafejnīcai situācija nav no spīdošākajām, iespējams, tādēļ nāca ar mazām aploksnītēm, kur bija ielikuši naudiņu ar vēlējumu, lai vieglāks šis laiks. Tādos brīžos nauda, kuru esmu devusi citiem, pie manis atgriežas no citas puses,» aizkustināta ir Linda.