«Jānis Lūsis tika kremēts, un radinieki urnu ar pelniem izvēlējās paturēt savā lauku mājā,» PDz atklāj leģendārā Latvijas šķēpmetēja Jāņa Lūša kursabiedrs un tuvs draugs, kādreizējais Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas vadītājs Daumants Znatnajs. 19. maijā Jānis Lūsis būtu svinējis 82. dzimšanas dienu, taču pērn 29. aprīlī 80 gadu vecumā viņš pēc ilgstošas cīņas ar vēzi devās aizsaulē.
«Vieta, kur varētu Jāni pieminēt, diemžēl joprojām nav izveidota,» atzīst Lūša draugs.
«Tāpat kā vieglatlēte Inese Jaunzeme, kurai šogad 21. maijā būtu apritējuši 89 gadi, arī Jānis Lūsis ir bez kapavietas. Jaunzemes pelni pēc viņas pašas vēlēšanās savulaik tika izkaisīti sportistes lauku īpašumā. Taču pirms astoņiem gadiem viņas dzimšanas dienā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā blakus ēkai, kur Jaunzeme ilgus gadus strādāja, atklāja piemiņas akmeni,» stāsta Znatnajs un uzsver – arī Lūsim nepieciešama šāda piemiņas vieta.
«Mēs, Lūša kursabiedri, esam apņēmušies darīt visu, lai viņam tiktu uzstādīts piemineklis, pie kura ikviens varētu nolikt ziedus.
Ar Lūša radiniekiem esam mēģinājuši par to runāt šā un tā, taču nesekmīgi.
Uzskatām, ka Jānis Lūsis īpašs ir ne tikai savai ģimenei, bet visai latviešu tautai.
Šobrīd ir doma par Lūsim veltītu pieminekli Daugavas stadiona teritorijā, jo tur Jānis savulaik daudz startēja. Tā ir vieta, kur var aiziet ikviens. Visas nepieciešamās vienošanās jau saņemtas. Plānots, ka pieminekli tur varētu uzstādīt nākamgad. Mākslinieks Jānis Anmanis jau uzskicējis pieminekļa idejas. Viena no tām – zemeslode ar atzīmētām vietām, kur Lūsis savas dzīves laikā startēja, un šķēpu, kas iet tai cauri, bet blakus – paša Jāņa Lūša figūra,» atklāj Znatnajs.