Rīga +10°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vasaras beigās pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītāja Kristiana Brektes skices uz Rīgas 40. vidusskolas sienas mākslinieki Miķelis Mūrnieks un Kiwie radīja veltījumu aizsaulē aizgājušās mākslinieces Džemmas Skulmes piemiņai. Tas izraisīja plašu rezonansi.
Vieni deklarēja, ka šādai mākslai ir vieta pilsētvidē, citi pieprasīja, ka neķītrajam zīmējumam no skolas sienas jāpazūd. Mākslas darbu vērtējusi gan policija, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Tiesībsarga birojs, un par tā likvidēšanu pat savākti ap 5000 parakstu. Tomēr murālis stāv, kur stāvējis, un pat izvirzīts sabiedrisko mediju balvai Kilograms kultūras kategorijā Pārsteigums.
Sarunā ar Privāto Dzīvi Brekte atklāj – vēl aizvien rit pret viņu ierosinātais kriminālprocess, un tā iznākums varētu kļūt zināms jaunā gada sākumā. Advokāte Viktorija Jarkina lūgusi policiju izvērtēt iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka darbos.
«Manam advokātam būs jāatbild uz izmeklētāju jautājumiem, un mani tas uztrauc. Uzskatu, ka šī persona rīkojusies antikonstitucionāli, zinot, ka Latvijas Republikas Satversmes 100. paredz vārda brīvību. Mākslā var darīt lietas tā, kā katrs mākslinieks uzskata par nepieciešamu. Gleznojums nevar būt pornogrāfija.
Ja citi sekos viņas piemēram un šādi rīkosies, nonāksim atpakaļ sociālismā, kur vārda brīvības nebūs.
Vēl mani uztrauc, ka jaunajai paaudzei veidosies pašcenzūra – ja domāju citādi, tad labāk ir slēpties un to neizpaust. Tas attiecas ne tikai uz vizuālo mākslu, bet arī uz kino, dzeju, teātri. Tas atņem drosmi eksperimentēt.
Es uzskatu, ka gan cilvēkiem, gan pilsētai ir jāmainās, un tas var notikt, tikai eksperimentējot un izglītojot sabiedrību. Jāseko mūsdienu tendencēm, nevis jādzīvo stagnācijā, nespējot pieņemt viedokļu dažādību,» uzskata Brekte, «šī ir lielas daļas vecākās paaudzes pārstāvju problēma – iestrēgšana kādā konkrētā laika posmā un domāšanā.»
Viņa mākslas izraisītās nebūšanas Brekti nav spējušas apstādināt. Decembra vidū viņš galerijā ISSP kopā ar mākslinieku Modri Svilānu atklāja eksperimentālu izstādi Solargrāfija. Tās ekspozīcija tapusi sešu gadu laikā. Mākslinieki aizmirstu kapsētu un sagruvušu baznīcu tuvumā uzstādīja pašu izgatavotas pinhole kameras. To darbības princips – ar saules stariem tiek iededzināts attēls. Šādi attēli arī apskatāmi jaunajā izstādē.
Tas vēl nav viss – laikā, kad ap viņa personību uzvirmojušas lielas kaislības, Brektem sākušās arī jaunas attiecības. Gada nogalē viņš izgāja sabiedrībā ar savu draudzeni Helēnu, kura, tāpat kā mākslinieks, dikti interesējoties par okultismu. Viņi tiekas kopš augusta, un Helēna Brektem sniedzot morālu atbalstu pārbaudījumiem pilnajā dzīves posmā.
