Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jūlija vidū rakstnieces Andras Neiburgas, kas mūžībā devās pirms divarpus gadiem, izveidotā viesnīca atzīmēja 12. gadadienu, un kopā pulcējās gan Neiburgu dzimtas pārstāvji, gan dzimtas draugi. No balkona skanēja operu ārijas Ilonas Bageles izpildījumā, džezs, bija apskatāma Purvīša balvas laureāta Andra Eglīša darbu izstāde.
Andras meita māksliniece Katrīna Neiburga viesnīcā uzņēmusies radošās dzīves konsultantes lomu, viņa plāno viesnīcu pārvērst kultūrvietā, kur skanēs dzīvā mūzika un būs apskatāmas mākslas izstādes. «Sadarbībā ar Satori gribam šeit rīkot Prāta spa, veidot kinolekcijas kopā ar kinokritiķi Ditu Rietumu. Esam iegādājušies klavieres dzīvās mūzikas vakariem. Katrā ziņā svarīgi šobrīd ir noturēt mammas uzlikto viesnīcas kultūrdzīves augsto latiņu,» PDz stāsta Katrīna.
Viesnīcas Neiburgs ēka celta 1903. gadā, un to viens no lielākajiem tā laika Rīgas būvuzņēmējiem Ludvigs Neiburgs dāvināja kāzās savai meitai Verai Andersons. Sākoties padomju okupācijai, Andersoniem izdevās emigrēt, bet viesnīcas ēka dzimtas īpašumā atgriezās vien pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Roku tās attīstībā pieliek gan Neiburgi – arī Kristīne Neiburga, kas strādā par pārdošanas menedžeri –, gan Andersoni, jo Austrālijā dzīvojošais arhitekts Neiburgu dzimtas pārstāvis Andrejs Andersons piedalījies viesnīcas skiču projekta izstrādē. Starp citu, Katrīnas jaunākajai atvasei dots viņas vecvectēva Ludviga vārds, un jaunietis šobrīd aktīvi interesējas par dzimtas vēsturi.
«Mūsu dzimta ir ļoti stipra, uzturam ciešus kontaktus,» atzīst Katrīna. Par visiem simts procentiem gan viņa pati nevēlas ierakties viesnīcas dzīvē. «Es negribu atkārtot mammas kļūdu – upurēt savu radošo brīvību, kopā ar toreizējo dzīvesbiedru pievēršoties viesnīcas un citu īpašumu pārvaldīšanai. Man ir mākslas pasaule, kurā dzīvot. Savas radošās idejas gan es gribu iedzīvināt viesnīcā,» uzsver Katrīna. Sarunā ar PDz viņa atminas arī mammu Andru Neiburgu: «Viņa man iedevusi gan pārliecību, gan nepārliecību par sevi. Viņa bija ļoti harismātiska sieviete ar milzīgām darba spējām. Domāju, tas viss arī ir manī. Noteikti turpināsim viesnīcā darīt visu, lai mamma un vecvectēvs no mākoņu maliņas priecātos.»
