«Arī savu slimību Andrejs līdz pat pēdējam brīdim neatzina, itin kā izdzēsa no savas dzīves. Fizisko iespēju robežās centās dzīvot tā, it kā tās nebūtu. Arī mūsu mammai viņš neko neteica, vienkārši nevēlējās. Man vēl nedēļu pirms nāves nosūtīja īsziņu, ka ar veselību viss kārtībā, lai gan es jau zināju, kā ir patiesībā. Un es domāju, ka tā ir pareizā attieksme – nelaist klāt to nāvi. Tāpat jau pienāks, ko tur vēl daudz runāt.»
Aizturētu sāpju pilnajā sarunā Juris atklāj arī, ka viņu ģimenē teikt otram sirsnīgus vārdus nav bijis ierasts.
Bet vai viņš tomēr ir paspējis atvadīties no brāļa, pateikt svarīgāko un mierīgi «atlaist» tuvo cilvēku? Arī par to – šajā video!