Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un galerijas Istaba īpašniece māksliniece Linda Lūse ir pazīstamas jau kopš skolas gadiem, kad abas mācījušās Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā. Šī draudzība ietekmējusi arī Ilzes karjeru.
Savulaik Linda režisoram Dž. Dž. Džilindžeram iedevusi Ilzes tālruņa numuru, jo pati tolaik bijusi pārāk aizņemta, lai strādātu pie izrādes. Tagad Linda smejoties saka – tā aizsākusies Vītoliņas ēra Dailes teātrī.
Galerijā Istaba tika atklāta Ilzes izstāde. Tajā apskatāmas viņas tērpu skices gaidāmajai izrādei – Oskara Lutsa darba Pavasaris iestudējumam Dailes teātrī. Tie ir sadzīviski apģērbi, kādus 19. gadsimta beigās valkāja Igaunijā, un izceļ katra tēla raksturu.
Kostīmu skices, kas piepildinātas ar interesantām piezīmēm, izstādes apmeklētājiem ļauj piedzīvot nelielu daļiņu teātra aizkulišu dzīves.
Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies Ilzes tuvinieki – vīrs režisors un raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots un dēls Ādolfs, kurš pabeidzis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un plāno studēt Stokholmā.
Ilzes darbus ar lielu interesi vēroja arī viņas māsa ASV vēstniecības Latvijā darbiniece Dace Vītoliņa-Alksne un mamma Astrīda Vītoliņa, kura darbojas finanšu jomā.
«Es viena ģimenē tāda – kā sausais zars,» atklājot savas ģimenes sieviešu nopietnās nodarbošanās, par sevi pieticīgi saka Ilze. Tiesa, mamma un Ilzes māsas ar tik talantīgu mākslinieci savā ģimenē ļoti lepojas. Sarunā ar PDz Ilzes māte atklāj – viņas pērkot biļetes uz visām izrādēm, kurām Ilze veidojusi kostīmus.
Apbrīnoju, no kurienes Ilzei ir tā izdoma un idejas!
Viņai mājās vienmēr ir pilna grīda ar skicēm, un pati tam visam pa vidu. Viņa ir liels darbarūķis, cepuri nost! Visu paspēj – gan darboties dārzā, gan doties izjādē ar zirgu, peldēt un braukt ar riteni. Reiz kādā Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ceremonijā Ilze sacīja: «Es ceru, ka režisori nekad neveidos izrādi kailiem cilvēkiem.» Jo tad viņai nebūtu darba,» smaidot atceras Astrīda Vītoliņa.
«Mums rados ir gleznotāji un grafiķi Jānis Svenčs un Dagmāra Staprēna, bet Ilzes tētis ir talantīgs konstruktors mākslinieks. Jau bērnībā meitai patika spēlēties ar pērlītēm un diedziņiem, citas māsas to nedarīja,» to, kā aizsākās Ilzes interese par mākslas pasauli, atminas viņas mamma. Astrīda atklāj, ka arī viņai patīk darboties ar rokdarbiem – viņas vaļasprieki ir adīšana, tamborēšana, izšūšana, savulaik pabeigusi pat klūdziņu pīšanas kursus.
