«Nabadziņš tur vienkārši stāvēja,» sarunā «Privātajai Dzīvei» sastapšanos ar savainoto putnu atceras aktieris Kaspars Dumburs. «Mēs ar draudzeni piegājām klāt un uzcienājām putnu ar ēdienu, kas mums bija līdzi. Draudzene aizgāja uz mājām, lai paņemtu arī zivtiņu, ar kuru kajaku pabarot, bet es paliku pie putna. Viņš nāca pie manis un šķita, ka vēlas, lai ņemu viņu sev līdzi,» stāsta aktieris.
Lai uzzinātu, kā rīkoties šajā situācijā, Dumburs zvanījis uz uzziņu biroju, tad – uz dzīvnieku patversmi, kas ieteikusi palīdzību meklēt Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrībā «Drauga spārns». «Tur man teica, ka varam putnu pie viņiem vest nākamajā dienā, jo bija jau vēls vakars. Viņi ierosināja paņemt kajaku uz mājām. Tā arī darījām,» atceras aktieris. «Kad paņēmām viņu rokās, kajaks nepretojās. Bija sajūta, ka putns skaidri zināja, ka mēs viņu paņemsim. Viņš bija saprotošs, mierīgs un kluss.
Vai nu mēs atradām ļoti gudru kajaku, vai arī viņš bija tik piekusis, ka nespēja pretoties,» spriež aktieris.
Pāris nosprieda, ka kajakam vislabākā vieta, kur pārlaist nakti, būs dušas kabīne. «Mēs tur ieklājām dvielīti, lai viņam būtu ērtāk, nolikām ēdienu. Kajaks pa nakti uzvedās mierīgi, vienīgais – bija piekakājis dvielīti,» atminas Kaspars, kurš savam jaunajam spārnotajam paziņam pat paspējis iedot vārdu Džihāds. «Tas bija pirmais, kas man ienāca prātā. Mana draudzene gan sākumā šim vārdam nepiekrita, taču beigās arī sauca par Džihādu,» pasmaida Dumburs.
Nākamajā rītā trijotne devusies uz «Drauga spārnu» Pūres apkaimē. «Mums nebija pietiekami lielas kastes, kur kajaku ielikt. Tā kā no kurpju kastes kajaks izkāpa, tad nolikām viņu uz auto grīdas. Džihāds gan mēģināja palēkties, bet draudzene viņu pieturēja. Tā mēs arī braucām,» atminas aktieris.
«To, vai mūsu Džihāds atkal varēs lidot, ārsti uzreiz nevarēja pateikt. Es savu darbu esmu izdarījis un tālāk uzticēšos speciālistiem. Es domāju, ka viņam viss būs labi,» tā Kaspars.
Citas interesantas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!