Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dace Rukšāne-Ščipčinska – sēņotāja ar pieredzi
«Pagaidām esmu bijusi sēņot tikai savā Vidzemes pusē un plānoju to darīt vēl,» PDz atklāj Saeimas deputāte un rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska.
«Šogad mežos ir ļoti daudz bērzlapju, kas, starp citu, ir daudz garšīgākas par bekām. Bērzlapes ir ne tikai sarkanās, dzeltenās un zaļās, bet arī baltās un melnganās. Turklāt šogad tās ir nevis drupanas, bet cietas. Baltās bērzlapes daudzi jauc ar krimildēm, jo tās ir vizuāli līdzīgas. Taču nogriežot krimildēm būs piena sula, bet bērzlapēm – ne,» stāsta Dace. Tā viņa sagrāvusi ģimenes locekļu ilūziju – atklājot, ka tās, ko viņi vienmēr lasījuši kā krimildes, patiesībā ir baltās bērzlapes. «Mamma bija patiešām satriekta,» atklāj Dace.
Citi lasa
Vaicāta, kur smēlusies zināšanas par sēnēm, Dace saka: «Man ir vairāki avoti. Es interesējos par sēnēm kā bioloģe. Daudz vērtīga atrodu Initas Dānieles un Diānas Meieres pērn izdotajā Lielajā Latvijas sēņu grāmatā. Esmu arī feisbuka grupā Latvijas Mikologu biedrība un draugi, kurā vienmēr varu uzdot neskaidros jautājumus. Visas sēnes, ko esmu apzinājusi kā ēdamas, parasti kāds vispirms ierāda. Tu ej pa mežu kopā ar zinošu cilvēku, kas parāda sēnes, kuras ēst iemācījuši viņa senči. Teorētiski pēc grāmatas atrast šādas sēnes ir grūti.»
Dace atgādina – nevajag likt grozā sēnes, kuras cilvēks īsti nepazīst. «Piemēram, zaļā mušmire, kas angliski tiek saukta par deathcap – nāves cepurīti –, ir indīgākā sēne pasaulē, to ir viegli sajaukt ar zaļo bērzlapi. Sēnes var atšķirt pēc kātiņa – nevienai bērzlapei nav bumbuļveida kātiņš.
Raugoties no augšpuses, bumbuli pie sēnes kātiņa ir grūti pamanīt, tāpēc iesaku zaļās bērzlapes labāk savā sēņu groziņā nelikt.»
Baiba un Reidži Kobajaši mežā izmanto mobilo lietotni
«Teikšu godīgi – mēs ar vīru sēnes labi nepazīstam,» PDz atklāj modes dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši. Tas gan nav šķērslis, lai ar vīru japāņu arhitektu Reidži Kobajaši dotos sēņot un atgrieztos no meža ar pilniem groziņiem. Šajā vasarā abi tikuši pie brangas saulsardzeņu ražas. Toreiz gan viņi daudzus satraukuši, jo Instagram sekotājiem pajautājuši, vai salasītās sēnes patiešām ir saulsardzenes, nevis bālās mušmires.
«Pakonsultējāmies ar zinošiem cilvēkiem un atklājām, ka saulsardzenes var ļoti viegli atpazīt. Tām ir brūni vidiņi, un cepurītes pēc struktūras atgādina zvīņainu dakstiņu jumtu. To, ka šīs sēnes, kas smaržo pēc lazdu riekstiem, var ēst, atceros jau no skolas laikiem,» stāsta Baiba.
Viņas vīram, kurš dzimis Japānā, latviešu aizraušanās ar sēņošanu ļoti patīk. «Sēnes viņam nav nekas svešs, jo arī Japānā tās daudz ēd. Pārsvarā gan šitaki, kas tiek lasītas no kokiem. Vīrs Latvijas mežos pazīst gailenes. Abi zinām arī, kā izskatās baravikas un bērzlapes. Lai uzzinātu ko vairāk par sēnēm, esam pirkuši sēņu žurnālus. Izmantojam arī speciālu mobilo lietotni, kas ļauj katru sēni noskenēt un uzzināt tās nosaukumu.»
Andris Reizenbergs bauda jauku atpūtu ar draugiem
«Sēņot dodos reizi gadā – vasaras izskaņā, kad braucu atpūsties uz savu dzimto pusi Dundagu,» PDz saka pasaules čempions kokteiļu gatavošanā bārmenis Andris Reizenbergs.
«Tad parasti satiekos ar draugiem un visi kopā dodamies pasēņot. Mums tas vairāk ir kā foršs piedzīvojums. Viens pats ar groziņu mežā nekad neesmu gājis,» atzīst Andris. Viņš pagājušajā gadā no sēņu uzpircēja iegādājies vairākus kilogramus gaileņu, un tās ēdot joprojām. «Sieva sēnes sacepa un sasaldēja, tādēļ varam tās ēst visu gadu,» priecājas Andris. Arī pats Dundagas mežos šogad salasījis gailenes, bekas un bērzlapes. «Nelasu gan tās sēnes, kuras nepazīstu, gan tās, kas slikti izskatās. Man ir svarīgs sēnes vizuālais izskats, un nesmukās es neņemu,» saka Andris.
Ieva un Mārtiņš Bondari liek lietā omītes zināšanas
«Sēņot braucam katru gadu – tā tas iegājies jau no bērnības,» saka māksliniece Ieva Bondare, kas nupat izbaudījusi šo prieku kopā ar vīru Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
«Devāmies kaut kur uz Lietuvas pusi – es vienkārši uzticējos Mārtiņam un gāju tur, kur veda,» pasmaida Ieva.
Viņa sevi uzskata par gana zinošu sēņotāju. «Informāciju par sēnēm nekad neesmu meklējusi grāmatās vai internetā. Zināšanas par tām esmu pārmantojusi no savas omītes.» Šī sēņu sezona Bondariem izvērtusies veiksmīga. «Katram bija pilns grozs ar gailenēm, bekām un bērzlapēm. Galvenais, mežā bijām vienīgie, un pirms tam nebija paviesojušies citi sēņotāji. Tas vienmēr ir patīkami. Kārotās baraviku vietas gan neatradām,» tā Ieva.
Marina Rebeka – pastaiga mežā ar nazi rokā
«Ja ieraugāt Latvijas mežos cilvēku ar nazi rokā, nebaidāties – tas ir tikai sēņotājs,» savus ārzemju fanus un draugus brīdina latviešu operdziedātāja Marina Rebeka.
«Tuvojoties rudenim, tā ir ierasta prakse Latvijā. Un arī es pati to izbaudu, jo īpaši tik jaukos laikapstākļos kā šodien,» pauda Marina vienā no pēdējām augusta dienām. Sēņu dievs viņu aplaimoja ar vairākām glītām saulsardzenēm.
