Labākā ziema dzimtenē
Parasti tēlniekiem Kārlim un Maijai Īlēm ziema ir darbīgākais laiks, jo pāris startē dažādos pasaules ledus skulptūru konkursos, ikreiz mājās atvedot medaļas. «Pagājusī ziema mums bija ļoti veiksmīga – Aļaskā ieguvām pirmo vietu pasaules varenākajā festivālā, uzvarējām arī Kanādas kausā. Var teikt, ka atvedām balvas no visiem lielajiem festivāliem – Harbina, Saporo, Kanāda, Aļaska… Bet tad nāca kovids ar visiem ierobežojumiem, un šogad palikām mājās,» PDz stāsta Kārlis.
Viņš priecājas, ka beidzot radusies izdevība īstenot ideju par ledus skulptūrām tepat Latvijā. Tā pirms Valentīndienas Rīgā uzplauka iesaldētas rozes, Talsos parādījās sniegavīru, bet Kuldīgā – kaķu pāris, Dimanta sirds un ledus bumba ar iesaldētām sniega pikām viducī. Tāpat Alūksne un Smiltene tika pie Īles ledus skulptūrām sirds formā.
Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls Jelgavā šogad nenotika, bet Latvijas komandai jau bija iedalīts finansējums. Tāpēc gada nogalē pilsētā tapa vērienīgs vides objekts Betlēmes brīnums. «Jelgavas vēsturē tā noteikti bija lielākā ledus skulptūra,» lepojas Īle.
Viņa komandai tam bija atvēlēts desmit reižu vairāk ledus bloku – 20 tonnas – , nekā ierasts konkursos.
Savukārt jauno gadu jelgavnieki sagaidīja ar savas pilsētas simbolu ledū – skulptūru Alnis 2021 un draugi. «Šī skulptūra ir visilgāk saglabājusies, pateicoties lieliem saliem un nojumei, kas pasargāja no tiešiem saules stariem,» par skulptūru grupu, kas braši turējās vairāk nekā mēnesi, teic Īle. «Latvijā ledus skulptūras nav paredzētas ilgai stāvēšanai. Tas ir mirkļa prieks. Jo prieks īsāks, jo lielāks,» piebilst viņš. «Manuprāt, cilvēki ir izslāpuši pēc daudz kā. Cik tad var sēdēt mājās?» par savu darbu lielo apbrīnotāju pulku teic tēlnieks.
Sagādā zvēru dārzu igauņiem
Kārlis un Maija šoziem izdaiļoja arī Tallinu ar ziemeļiem raksturīgiem dzīvniekiem. Viņiem nāca talkā lielākais ledus bloku ražotājs Baltijā FrostiArt Baltic, un tepat Rīgā tapa ziemeļbriedis, polārlācis, vāvere, pingvīns, krauklis, zaķis un vilks.
Šoreiz, nojaušot lielo apmeklētāju skaitu, darbi tika veidoti robustāki, ne tik trausli un smalki.
Turklāt ledus skulptūrām, ietītām speciālā plēvē, bija jāmēro ceļš no Rīgas uz Tallinu kravas mašīnā. «Skulptūru atklāšanā cilvēku bija ļoti daudz. Distanci īsti nebija iespējas ieturēt, bet organizatori dalīja sejas maskas,» stāsta tēlnieks.
Igaunijā veidotās ledus skulptūras bija īpašas ar to, ka dzīvnieku atveidos bija iesaldēts katra ēdamais – pingvīnā zivs, zaķī – kāposts. «Apmeklētāju favorīts bija lācis, kuram varēja uzsēsties virsū, jo uzlikām tam īstus sedlus. Bildēties gribētāji stāvēja rindā,» atceras Kārlis. «Otrs populārākais bija briedis, kuram daudzi arī gribēja uzlēkt mugurā. To redzot, man sirds gan notrīcēja! Cilvēki neapzinās, cik ledus ir trausls. Teicu organizatoriem, ka tas var slikti beigties, un viņi briedim noorganizēja apsargu,» atceras Īle.