Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ēnu idilliskajām Karību jūras salām met fakts, ka tās iemīļojuši ne tikai tūristi no visas pasaules, bet arī ietekmīga narkomafija. Šis reģions ir Latīņamerikas narkokarteļu iecienīta tranzīta vieta. Pēc tiesībsargājošo iestāžu datiem, 2022. gadā vien Karību jūras reģionā tika konfiscētas 109 tonnas kokaīna, piecas no tām atrastas peldam ūdenī pie Arubas salas krastiem.
Ar kontrabandistiem un narkokarteļiem ikdienā cīnās Karību jūras krasta apsardze. Šie krasta drošībsargi ir izgājuši speciālas apmācības, ir labi bruņoti un aprīkoti ar jaunāko tehnoloģiju krasta apsardzes kuģiem, lidmašīnām un helikopteriem. Viņu ikdiena frontes līnijā ir ekstrēma, taču, pateicoties pašaizliedzībai un drosmei, kas drošībsargus raksturo vislabāk, ik dienas tiek pārtraukti neskaitāmi narkotiku pārvadātāju plāni.
Salas, kurās visi viens otru pazīst
2010. gada 10. oktobrī beidza pastāvēt Nīderlandes Antiļas, Kirasao un Senmartēnai kļūstot par Nīderlandes karalistes neatkarīgām valstīm, bet pārējās salas – Bonaire, Sabai un Sintēstatiusa, kļuva par Nīderlandes pašvaldībām. Līdz tam Nīderlande un tās bijušās kolonijas – piecas Antiļu salas un kaimiņos esošā Karību sala Aruba – bija neatkarīgas Nīderlandes karalistes dalībvalstis.
Citi lasa
Neskatoties uz to, ka salas pasludinājušas savu neatkarību un noformējušas savas likumsargājošās iestādes un drošības dienestus, Nīderlandes karaliste joprojām atbild par savu bijušo teritoriju ārpolitiku, tāpat arī aizsardzību.
Karību jūras krasta apsardzē kopumā ir nodarbināti 160 cilvēki. 140 darbinieki ir no Kirasao, Arubas un Senmartēnas, pārējie 20 ir Nīderlandes Karalisko jūras spēku pārstāvji. Viņi ir speciāli apmācīti, lai nodrošinātu likumu izpildi Karību jūras reģionā. Papildus 15 cilvēki strādā operatīvajā centrā, kas darbojas 24 stundas diennaktī.
Pirms piekrist kanāla «National Geoographic» piedāvājumam veidot raidījumu par viņu vienību, Karību jūras krasta apsardzes vadība rūpīgi apsvērusi visus «par» un «pret», ņemot vērā darba specifiku. Taču tika izlemts, ka sabiedrībai ir jāzina, ar kādiem izaicinājumiem saskaras darbinieki, kā viņi izturas pret aizdomās turamajiem un kas tiek sagaidīts no tiem, kuri vēlas kļūt par Karību jūras apsargu.
Nav noslēpums, ka drošībsargi bieži aiztur kuģus, kas pārvadā narkotikas. Viņu uzdevums ir konfiscēt atrastās nelegālās vielas, tādēļ ir būtiski pasargāt Karību jūras krasta apsardzes darbiniekus no narko karteļu mēģinājumiem atriebties, kas var sekot pēc kārtējās veiksmīgās operācijas. Jāpiebilst, ka apdraudēti var būt arī viņu ģimenes locekļi.
Jāuzsver, ka salas, kurās notiek raidījuma filmēšana, ir nelielas, un vietējie iedzīvotāji lielākoties viens otru pazīst. Tas ir iemesls, kādēļ raidījumā TV ekrānos drošībsargu sejas ir apslēptas – lai noziedznieki viņus nevarētu atpazīt.
Un ne velti, jo narkomafija ir gatava uz visu, lai iebiedētu drošībsargus, Piemēram, pagājušajā gadā viens tika ievainots, savukārt cita darbinieka māja bija apšaudīta. Tāpat nāves draudus saņem tiesneši un citi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.
Krasta apsardzē strādā arī pazīstamā sportiste
Viena no raidījuma dalībniecēm, Abigeila Damersa, ir Arubas salā populāra sportiste, kas spēlē boulingu. Karību jūras apsardzē viņa atbild par administratīvo darbu, bet speciālajās operācijās viņa nepiedalās.
Raidījumā Abigeila piekrita filmēties, jo uzskata, ka tā ir vienreizēja pieredze – ne jau katru dienu televīzijas kanāls veido dokumentālo raidījumu ciklu par kādas profesijas pārstāvju ikdienu, kuru turklāt redzēs cilvēki visā pasaulē! Abigeila arī atzīst, ka no sākuma šaubījusies, bet beigās tomēr izlēmusi piedalīties. Savu lēmumu viņa nenožēlo, jo tas bijis «neaizmirstams piedzīvojums».
Jāpiebilst, ka Abigeilai un citiem raidījuma dalībniekiem nācās diezgan ilgi gaidīt, līdz viņi varēja ieraudzīt sevi televīzijas ekrānos. Tas tādēļ, ka pirmās sezonas filmēšanu iesāka 2020. gadā, taču pandēmijas ierobežojumu dēļ tā aizņēma teju divus gadus.
Karību salas – iecienīta narkotiku tranzīta vieta
Viena no bijušajām Nīderlandes Karību jūras kolonijām, Kirasao sala, atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no Dienvidamerikas piekrastes. Šo izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli narkotiku pārvadātāji izmanto savā labā. Proti, atstājot savu nelegālo kravu kādā vientuļā pludmalē, lai jau pēc dažām stundām tā nonāktu, piemēram, Kolumbijā.
Narkotiku pārdevēji neiztiek arī bez vietējo iedzīvotāju un tūristu izmantošanas par dzīvajiem aizliegto vielu konteineriem jeb mūļiem. Drošībsargi stāsta, ka aizvien atrodas brīvprātīgie, kas ir gatavi par dažiem tūkstošiem ASV dolāru riskēt ar dzīvību, norijot paciņas ar kokaīnu un pārvedot tos uz Eiropu savā kuņģī.
Kirasao gubernatores vietniece izdevumam «The Los Angeles Times» stāstīja, ka vidēji dienā šīs salas un Amsterdamas lidostās tiek aizturēti ap 50 cilvēkiem, kas šādā veidā pārvadā kokaīnu.
Situācija pasliktinājusies tiktāl, ka Nīderlandes nacionālā aviokompānija (KLM) piedraudējusi pārtraukt tiešo reisu no Kirasao uz Amsterdamu.
Lai risinātu problēmu, KLM ar tieslietu ministrijas starpniecību kopš 2022. gada pārbauda potenciālo pasažieru sarakstus un atsaka iekāpšanu tiem, kas iepriekš bijuši pieķerti, pārvadājot aizliegtas vielas vai veikuši citus noziegumus. Jau pirmajā jaunās sistēmas darbības mēnesī lidot aizliedza 404 pasažieriem, jāpiebilst, ka 80% no viņiem plānoja doties no Kirosao salas uz Amsterdamu.
Jāsaka gan, ka šādi kurjeri biežāk pārvadā niecīgu daļu no visa milzīgā narkotiku apjoma, lielāku kravu pārvadāšanai narkokarteļi izmanto kuģus. Piemēram, pagājušā gadā decembrī Nīderlandes, Kolumbijas un Amerikas Savienoto Valstu drošībsargi kopīgiem spēkiem pārtvēruši kravu ar 9,7 tonnām kokaīna. Pavisam kopā tika realizētas astoņas speciālās operācijas, kuru laikā arestēti 15 dažādu valstu pilsoņi. Izņemtās kravas vērtība melnajā tirgū varētu sasniegt 310 miljonus eiro.
Tomēr šādas operācijas ir tikai piliens Karību jūrā. Proti, likumsargi atzīst, ka, neskatoties uz visiem centieniem un jaunāko aprīkojumu, viņi ir laimīgi, ja izdodas pārtvert vismaz ap 10% no visām šajā reģionā pārvadātajām narkotikām. Kopējais kokaīna apjoms lēšams apmēram 650 tonnu gadā.
