Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Esmu cilvēks, kas savu dzīvi nevar iedomāties bez fiziskām aktivitātēm. Vairākus gadus apmeklēju trenažieru zāli, esmu izmēģinājusi dažādus fitnesa treniņus, bet pēdējā laikā mans lieliskais atradums ir āra treniņi.
Kad pagājušā gada septembrī sāku aktīvi gatavoties savam lielkoncertam, kas bija paredzēts 6. jūnijā Siguldā, fitnesa trenere Diāna Stupele man sastādīja ļoti strukturētu grafiku, lai es spētu būt formā līdz paredzētajam koncertam.
Man bija plāns katrai dienai, kurā tika iekļauta ne tikai fiziskā slodze, bet arī uztura principi, elpošanas tehnika un ūdens daudzums, kas jāizdzer.
Neskatoties uz šābrīža globālajām pārmaiņām un to, ka plānotais koncerts būs jāpārceļ, joprojām cenšos strikti ievērot šo plānu, un pilnīgi noteikti tas man palīdz strukturēt savu ikdienu un labāk justies, lai gan mana dzīve šobrīd ir pilnībā mainījusies.
Kad pagājušā gada rudenī uzsāku āra treniņus, pārsvarā vingroju kopā ar treneri. Mēs devāmies uz parku vai kādu skolas sporta laukumu, kur ir pieejami soliņi un āra vingrošanai paredzētais inventārs. Šajā ārkārtējās situācijas periodā dzīvoju laukos un ir mainījies vien tas, ka tagad trenējos vienatnē pēc treneres atsūtītās programmas. Intensīvs stundu garš treniņš man ir vismaz divas reizes nedēļā.
Vienmēr obligāti sāku ar iesildīšanos: izkustinu locītavas un izskrienu kādu aplīti, lai atmodinātu ķermeni. Ņemu līdzi hantelītes, trenēju roku muskuļus, veicu izklupienus un pietupienus. Neizpaliek arī pīļu gājiens, kas patiešām nav viegls, tāpat arī vēderpreses vingrojumi. Kad esmu veikusi vienu šādu vingrojumu apli, izskrienu līkumiņu un turpinu vingrojumu kompleksu, kaut ko atkal mazliet pamainot. Tā arī paiet viena intensīva treniņa stunda. Vēl svarīgi ir atbilstoši saģērbties – velku garās bikses, termojaku, tad vēl papildu jaku, kas aizsargā no vēja. Ir arī gadījies, ka treniņa laikā sāk līt un drēbes ir slapjas līdz pēdējai vīlei. Bet sajūta tāpat ir forša.
Savukārt skrienu pārsvarā tikai vēsā laikā, jo tad es jūtos labi. Karstā vasarā skriet krosiņu man šķiet pilnīgi neiespējami, jo ķermeni izjūt milzīgu diskomfortu.
Kā sevi motivēt?
- Protams, dažkārt uznāk slinkums, bet tad es sevi nešaustu – ļaujos paslinkot, lai pēc tam atkal celtos un darītu. Tajā pašā laikā ļoti labi apzinos, ka nevaru ilgstoši nekustēties. Fiziskās aktivitātes ir mans antidepresants!
- Kad sākās viss šis trakais periods, man bija ļoti grūti turpināt dzīvot Rīgā. Bija grūti tikt ar sevi galā. Kā jau daudziem, dzīve, kas agrāk mutuļoja, pēkšņi apstājās. Bija jādomā, kā organizēt visu citādi. Tā kā esmu pieradusi pie aktīvas ikdienas, bija arī jāizdomā, kur likt savu enerģiju. Un kustēšanās ir tā, kas neļauj ieslīgt pelēkajā zonā. Mans moto: veselā miesā vesels gars! Jo tas ir simts reižu novērots – tiklīdz esmu kļuvusi pasīva, īgnums ir klāt.
- Kas attiecas uz ēšanu, sev neko neliedzu. Galvenais – ievērot mērenību. Ja ir sanācis panašķoties, nākamajā ēdienreizē skatos, lai maltīte ir veselīga. Un svars man jau gadiem stabili turas normas robežās.
Fiziskās aktivitātes
Pirms kovidkrīzes: vingrojumi trenažieru zālē pēc sastādītas programmas.
Tagad: 10 km dienā ātrā solī gar jūru.
Pavisam sliktā laikā – stunda uz velotrenažiera.
Vingrojumi gurnu muskulatūrai no Youtube.
Vienmēr: stiepšanās vingrinājumi.
