Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Zinu, ka bērni zvana skolotājiem un prasa – kad mēs beidzot varēsim atsākt dziedāt? Ja mēs to sākam iznīdēt ar savu neizdarību, tas vienkārši ir noziegums,» PDz saka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes vadītājs un virsdiriģents Romāns Vanags.
«Diemžēl pašlaik mēs mēģinām imitēt kaut ko, par ko skaidri saprotam – dabā tā tas nenotiek. Protams, kori šobrīd nemēģina,» saka Romāns, kas cer uz klātienes mēģinājumiem.
«Kļūstot siltākam laikam, brīvā dabā, iespējams, var dejot, bet ne vadīt kora mēģinājumus. Uzskatu, ka vispiemērotākās dziedāšanai būtu labi vēdinātas skolas lielās aktu zāles. Tajās akustiskais fons tomēr nav tik liels, kā dziedot skolas pagalmā, kas atrodas blakus skaļām ielām. Mēģinājumi var ilgt pa 20 minūtēm ar 10 minūšu starpbrīžiem.
Mēs esam atraduši veidus, kā cilvēki var iepirkties pārtikas veikalos. Šādi veidi ir jāatrod arī koru mēģinājumiem,» uzskata Romāns un piebilst: «Bērni grib būt kopā, un tas nevar notikt ar ekrāniem. Kāpēc tad visi grib nonākt Dziesmu svētku estrādē un dzirdēt noslēguma koncertu klātienē? To taču var noskatīties arī televizorā. Ir jājūt, kā man blakus dziedātājs ar savu balsi nodod tālāk to pašu informāciju, ko es.»
Romāns teic, ka par to, cik plašā cilvēku lokā notiks Dziesmu svētki, šobrīd nevar atbildēt ne eksperts Uga Dumpis, ne premjers Krišjānis Kariņš. «Tas atkarīgs no situācijām un tempiem, kad būs epidemioloģiski droša vide. Gan manu personīgo dzīvi, gan Dziesmu svētkus šausmīgi traumējis vakcinācijas process. Negribu linča tiesu, kurā kādam par to ir jākrīt, taču jāsaprot – tas ir bijis traucējošs faktors mums visiem.
Esmu pedagogs, un man solīja, ka tikšu vakcinēts jau februārī. Ir aprīļa beigas, un es joprojām neesmu saņēmis savu vakcīnu,» tā diriģents.
Viņš gaida to brīdi, kad varēs vakcinēties, jo grib savu darbu darīt vēl drošāk nekā patlaban. «Ja vakcinēšanās process būtu veiksmīgi uzsākts jau janvārī ar tempu 100 000 savakcinētu cilvēku nedēļā, mēs visi, iespējams, šobrīd jau strādātu klātienē. Visi utopiskie plāni, kas mums gada sākumā tika sastāstīti, diemžēl nav realizējušies, un tagad vieni dusmojas par to, ka ir apdraudēti Dziesmu svētki, savukārt otri – par to, ka kaut kādi muļķi atļaujas tos plānot. Ir jāsaprot, ka Dziesmu svētki ir mūsu tautas kods. Tas ir mūsu latviešu gēns, ar kuru mums ir jādzīvo. Bez tā mēs nekur tālāk netiksim kā nācija,» pārliecināts diriģents.
Viņaprāt, šovasar Dziesmu svētkos ir jāizdara tas, ko vara paveikt droši. «Šobrīd neredzu iespēju pulcēties daudziem tūkstošiem Mežaparka Lielajā estrādē, taču tās var būt arī lokālas Dziesmu svētku karoga uzvilkšanas pašvaldībās un himnas nodziedāšana. Īss svinīgais brīdis ar vietējo koru un deju kolektīvu piedalīšanos, kurā visi apjautīs, ka Dziesmu svētku process nav apstājies. Tas ir samazinājies formās, kuras mēs esam pieraduši redzēt līdz šim. Bet tas dzīvo katrā no mums. Ne par velti Dziesmu svētku sauklis ir – svētki ir tur, kur esam mēs!» tā Romāns.
