Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Janvāra beigās Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija izskatīja ierosinājumu apkopot atbilstošus latviskos apzīmējumus dažādām rasēm un etniskajām grupām.
Eksperti atzina, ka oficiāls apkopojums netiek plānots, bet norādīja uz vispārīgajiem principiem šādu nosaukumu veidošanā, proti, latvisko terminu stilistiskā neitralitāte jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis citu kultūru pieredzes pozīcijām.
Līdz ar to latviešu valodā vārdi nēģeris, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, rīdzinieks vai daugavpilietis. Valodnieki arī atzina, ka no latviešu valodas tradīcijas un stilistikas viedokļa nav ieteicams veidot daudzvārdu apzīmējumus, piemēram, cilvēki ar gaišu ādas krāsu, cilvēki ar tumšu ādas krāsu, krievu cilvēki, krievu izcelsmes latvieši un tamlīdzīgi. Tā vietā priekšroka dodama īsākiem apzīmējumiem – baltais, melnais, gaišādainis, tumšādainis, Latvijas krievi.
Par valodnieku atzinumu raisījās karstas diskusijas tviterī, un sašutumu pauda Mičerevska palīdze Selma Levrence: «Grūtgalvji sagaida, ka visa pasaule atšķirs Latviju no Lietuvas, bet vienlaikus uzskata, ka vairāk nekā miljards pasaules iedzīvotāju saukt nepieņemamā vārdā ir normāli vai pat smieklīgi. Esat kādreiz uz sevi no malas paskatījušies?»
Tas savukārt nokaitināja Selmas priekšnieka kolēģi, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputātu Aleksandru Kiršteinu. Viņš, izceļot Selmas komentāru, bija lakonisks: «Katrai tautai ir savas ielasmeitas, kas pārdodas svešiniekiem par nieka pabirām!»
Selma šādu atbildi komentēja ar vārdiem: «Saeimas deputāta cienīgs tvīts.» Tvitera publika tūdaļ metās atbalstīt Selmu un kaunināt Kiršteinu, kā arī pauda cerību, ka šis gadījums tiks izskatīts Saeimas Ētikas komisijā.
Sarunā ar PDz Kiršteins pauda – paša rakstītajā nesaskata neko nejauku, un nav arī no deputāta palīdzes saņēmis kādu vēsti, ka šis ieraksts viņu personīgi būtu aizskāris. «Kaut kad iepriekš viņa man par kādu tvītu lūdza, lai to izņemu. Šajā reizē ne jau tieši par Levrenci paziņoju, ka viņa ir ielasmeita. To paudu plašākā kontekstā par visiem, kuri kaut kādā veidā kaut kam pielien.
Nu, kāpēc gan mums, latviešiem, kaut ko mainīt un nelietot vārdu nēģeris?
Ir mums Latvijā tāda kreisa cilvēku grupa, kas uztraucas, ka, piemēram, tiek lietots vārds žīds. Viņi nezina, ka tas ir reliģisks apzīmējums, un domā, ka tas ir etnisks. Un viņi visur uzsver, ka, lūk, ārzemēs dara tā. Levrence vienkārši ir no kompānijas, kura vienmēr skatās, ko citur dara, un tikai tas viņai šķiet svarīgi – ko citi par mums padomās, ko teiks,» spriež Aleksandrs.
Viņš gan piebilda – protams, ja kādam tas ļoti nepatiks, viņš cilvēku speciāli nesauks par nēģeri. «Bet tie, kuri iepazinušies ar latviešu literāro valodu, lasījuši tautasdziesmas, taču var veikt izmēģinājumu un, piemēram, meklētājā ievadīt vārdu žīds. Es tā izdarīju. Tur ir vairāk nekā 300 tautasdziesmu. Un nav nevienas ar vārdu ebrejs,» pamato Kiršteins.
Viņš valodnieku atzinumu vērtē kā pareizu. «Citādi mūsu valodā visu laiku parādās kaut kādi jaunvārdi, kuri tiek lietoti ne gluži tā, kā tam jābūt latviešu valodā. Piemēram, geji. No kurienes tāds vārds parādījies? Var taču ieiet un paskatīties latviešu literārās valodas vārdnīcā, kur skaidri uzrakstīts, ka geji nav homoseksuāļi,» uzskata Saeimas deputāts.
