Kādu dienu viņas pastaiga ar suni izvērtās visnotaļ dīvaina.
«Skrēju kopā ar savu suni un redzēju, ka tuvumā ir svešs suns bez siksnas. Apstājos un palūdzu saimniecei, lai paņem to pie siksnas, jo man jātiek garām.
Kundzes sunītis pa to laiku pieskrēja klāt manam, sāka lēkāt. Kā redzams arī videonovērošanas kameru ierakstos – sieviete man tuvojās un, bārstot lamuvārdus, mēģināja stāstīt, kas es, viņasprāt, esmu un ko viņa ar mani izdarīs.
Jau nākamajā brīdī viņa pienāca man klāt un iesita pa galvu un seju ar suņa siksnu, kurai galā ir liels plastmasas fiksators.
Nezinu gan, vai viņa bija iereibusi, taču vēl piedraudēja, ka atgriezīsies, lai noindētu manu suni,» atceras Jenča. Viņa lietot spēku šajā konfliktā nevēlējās un devās prom.
«Manuprāt, kaujas tikai bomži par pudeli pie Centrāltirgus,» piebilst Lauma.
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!