Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Apvieno čaklās tamborētājas un rada mākslu
ASV dzīvojošā matemātikas vēsturniece Daina Taimiņa pirms gada aicināja Latvijas rokdarbnieces radīt kopēju mākslas darbu, ievijot tajā savus sapņus un atmiņas: «Varbūt vieglāk ir to sapni vai atmiņu satīt kamolā un iztamborēt – no kādas izārdītas šalles, kas vēl glabā mīļumu no skaistiem brīžiem vai varbūt slēptas asaras. No audiolentes, kuru kādreiz klausījāmies, no lentītēs sagriezta T krekla, plastmasas maisiņa…
Saliksim to visu kopā – katrs atsevišķais gabaliņš lai ir tikai vienā krāsā. (..) Mums visiem kopā būs viens liels ziedošs darbs.»
Latviešu matemātiķe un māksliniece ar savu notamborēto kruzuli – hiperbolisko plakni – 1997. gadā radīja apvērsumu ģeometrijas vēsturē. Viņa iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā lielākās tamborētās hiperboliskās plaknes autore. Ar saviem darbiem latviete izraisīja lielu interesi pasaules zinātnieku vidū.
Ar laiku par Dainas tamborējumiem radās interese arī kā par mākslas objektiem. Speciāli Rīgas Starptautiskajai biennālei tapa īpaši grandiozs projekts. Par to Taimiņa PDz stāsta: «Es biju Rīgā pērn novembrī, un biennāles jaukā komanda man noorganizēja vairākas tikšanās. Mans lūgums bija sazināties ar cilvēkiem, kuri parasti netiek uzrunāti šādiem projektiem.
No savas iepriekšējās pieredzes, veidojot instalāciju Baltais domu mākonis izstādei 2014. gadā, zināju – šāda sadarbība dod daudz labu enerģiju dalībniekiem, un tā ir nozīmīga arī man personīgi. Tāds arī bija mans nolūks, veidojot šo darbu – iedrošināt uzdrīkstēties, parādīt –, tas nekas, ja tavs individuālais darbs nav perfekts, jo viss, kopā salikts, veidos kaut ko skaistu, un būs gandarījums par to, ka arī tavs darbiņš ir daļa no tā.»
Novembrī tika uzņemts video ar praktisku instrukciju, kā tamborēt. «Šajā darbā ir daudz manis tamborētu fragmentu, taču viena tādu daudzumu nevarēju notamborēt. Esmu ļoti pateicīga visiem, kas piedalījās – jūs man devāt daudz sava mīļuma ar to, ka palīdzējāt šī darba tapšanā. Un, protams, ka vislielākais paldies biennāles komandai, kura ir līdzautore šim darbam. Es ļoti gribēju pati šo darbu salikt kopā, taču tas pandēmijas dēļ nebija iespējams. Varēju visam sekot līdzi tikai attālināti,» atklāj Daina.
Pabeidz vīra iesākto
«Es jau nenodarbojos tikai ar tamborēšanu vien. Mans lielākais projekts bija pabeigt grāmatu, pie kuras sākām darbu kopā ar manu vīru Deividu Hendersonu,» stāsta Taimiņa. Ar savu vīru viņa iepazinās Sicīlijā matemātiķu konferencē. Tolaik Daina bija pasniedzēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, bet Deivids bija Kornela Universitātes pasniedzējs.
«Tas bija pirms 25 gadiem, un viņš bija tikko saņēmis savas grāmatas Experiencing Geometry pirmos eksemplārus. Pie turpmākajiem diviem izdevumiem jau strādājām kopā, un 2018. gadā sākām darbu pie šīs grāmatas ceturtā izdevuma.
Diemžēl Deivida dzīve traģiski aprāvās 2018. gada decembrī. Saņēmos un pabeidzu mūsu kopprojektu. Izpildu arī viņa vēlēšanos – lai šī grāmata ir brīvi pieejama visiem interesentiem internetā.
Septembrī darbs tiks publicēts vietnē Project Euclid. Atradu arī videokasetes ar Deivida lekciju ierakstiem, kas tagad ir digitalizētas. Mans nākamais darbs ir tās rediģēt un ievietot YouTube,» atklāj Taimiņa.
Taču arī tamborēšana Dainas dzīvē vēl aizvien ir. «Tiku uzaicināta piedalīties projektā Matalchemy, ko vada slavenā matemātiķe Ingrīda Daubečīsa, un šī projekta mākslinieciskā direktore ir kanādiešu tekstilmāksliniece Dominika Īrmane. Esam kādi divdesmit dalībnieki un kopā cenšamies izveidot instalāciju, lai parādītu matemātiku kā spēļu laukumu,» stāsta Daina.
Ceļojums uz Latviju bija jāatceļ
Nesen iznākušajā grāmatā Mūsējās par izcilām Latvijas sievietēm personībām iekļauta arī pasaka par Dainu Taimiņu. «Es pati šo pasaku rediģēju un biju uzaicināta arī piedalīties uz grāmatas atvēršanu. Diemžēl šogad nesanāca,» saka viņa. Pandēmijas ierobežojumu dēļ viņa uz Latviju netika.
«Tā izjauca manus plānus braukt ne tikai uz Latviju, bet arī uz Helsinkiem, kur bija paredzēta matemātikai un mākslai veltītā ikgadējā konference Bridges 2020, un es biju aicināta tur uzstāties. Konferenci pārcēla uz nākamo gadu,» stāsta matemātiķe.
Viņas ikdiena jau daudzus gadus rit ASV. «Manas mājas ir Itakā, kas ir ļoti gleznainā Ņujorkas štata daļā. Šajā apkārtnē ir daudz dabas taku, ūdenskritumu, milzīgs ezers. Cilvēki te ir ļoti apzinīgi – valkājam maskas iekštelpās, visur, izņemot mājās. Vasara šogad bija padevusies karsta, un pie mums vēl aizvien ezers ir tik silts, ka es katru dienu braucu peldēties,» priecājas Daina, taču atzīst – pēc dzimtās zemes ir ļoti noilgojusies, īpašai pēc Latvijas dabas.
«Te nav dziedātājputnu – cīruļu, dzegužu, lakstīgalu,» bilst viņa. Dodoties pastaigās, Daina labprāt klausās audiogrāmatas latviešu valodā. «Paldies Rīgas Jaunajam teātrim par grāmatu lasījumiem!» saka matemātiķe.
Uz vietas nosēdēt esot grūti, jo Daina ir liela ceļotāja. «Par laimi, pašlaik atļauts apmeklēt trīs štatus – Ņujorku, Ņūdžersiju un Konektikutu, bet par tālākiem ceļojumiem tagad varu tikai sapņot. Man ir dārzs, ļoti patīk arī gatavot. Man vienmēr ir, ko darīt, tāpēc pat grūti pateikt, ko es daru brīvajā laikā. Kādreiz skatos filmas, bet tad to apvienoju ar kādu rokdarbu, lai pirksti kustas!»
