Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atmiņas par skolas gadu nedarbiem
«Tagad liela daļa nedarbu, kurus pastrādājām bērnībā, būtu krimināli sodāmi. Mēs astoņu gadu vecumā, ziņkārības mākti, uzlauzām Botāniskā dārza observatoriju. Atzāģējām durvis ar zāģīti un uzlikām savu atslēgu, lai varam līst iekšā. Bijām tikuši vairākus stāvus zem zemes, kur atradās precīzākais pulkstenis Rīgā. Sabojātās durvis gan pamanīja, un slēdzene tika nomainīta.
Kad man bija desmit gadi, ar draugiem daudz ko spridzinājām. Bijām iemanījušies atmūķēt ķīmijas kabineta durvis un čiepām visu, no kā varējām taisīt sprāgstvielas. Reiz kāda skolas darbiniece mūs pieķēra. Ieraugot nekārtību, tikai noteica: «Ah, nu tīriet, tīriet!» Viņai likās, ka esam atsūtīti tīrīt kabinetu. Pārdaugavas asfaltā joprojām var redzēt bedres, kur esam spridzinājuši.»
Piemiņa no Venēcijas
«Zīmola «Rick Owens» rokassprādzi iegādājos Minhenē, uzieta pilnīgi nejauši. Tā kā man ļoti patīk šī dizainera darinātās lietas, nolēmu, ka tāda man būs. Kad ceļoju uz Indiju, tur šīs rokassprādzes dēļ visi mani ļoti cienīja, jo uzskatīja par cīkstoni. Indijā līdzīgas rokassprādzes pasniedz balvā cīkstoņiem, kuri ir uzvarējuši cīņā.»
Rakstīšanai ar roku
«Man ļoti nepatīk elektroniskie kalendāri datorā vai telefonā. Tāpēc visu pierakstu plānotājā. Tas gan nav pārāk efektīvi, jo tāpat gadās kaut ko aizmirst. Mazo blociņu rotā bitīte, jo tas domāts darbu plānošanai. Kad ieraudzīju blociņu ar spārīti, tas man uzreiz iepatikās. Tas domāts vairāk tādām dvēseles lietām. Starp citu, Lielajos kapos uz pieminekļiem bieži redzama spārīte, kas simbolizē dvēseli, kas aizlido.»
Daudziņa apakšbikses
«Zilajā kastītē ir Viļa Daudziņa apakšbikses, kuras man dzimšanas dienā uzdāvināja Jaunā Rīgas teātra rekvizitore. Tērpies tajās, Daudziņš spēlēja izrādi «Garā dzīve», līdz tās saplīsa.»
Lielākā vērtība – ģimene
«Ar Diānu salaulājāmies pirms 15 gadiem Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Baznīcā tolaik notika remonts, tāpēc laulājāmies starp stalažām, un tas bija ļoti skaisti. Joprojām īsti nezinām, kad ir mūsu laulāšanās gadadiena, domas dalās starp 5. un 10. novembri. Mums ir divas meitas – Maija (14), Adele (24) un četri dēli – Aleksandrs (3), Teodors (10), Dāvis (17), Kristers (20). Tā ir fantastiska pieredze – bērniem iemācīt braukt ar riteni, pēc tam ar zāles pļaujamo traktoriņu un auto. Mācu arī, kā kaut ko salabot un kā pareizi gludināt kreklus.»
Jaunais mīlulis Luī
«Pirms diviem mēnešiem nopirkām suni. Bērni pēc piecu gadu cīņas uzvarēja vecākus. Visi solīja, ka tas būs paklausīgākais suns, kurš tiks regulāri barots un vests laukā. Rezultātā ir tāds – mēs viņu barojam, vedam pastaigā, un suns guļ mūsu gultā. Pret gulēšanu gultā gan cīnījāmies, bet viņš jau ir iekarojis savu vietu. Luī ir levrete jeb itāļu greihaunds – tievs, ļoti skaists un mīlīgs. Kad Luī žāvājas, mute viņam ir kā krokodilam, atveras deviņdesmit grādos. Forši, ka tad, kad dodies pastaigā ar suni, visi pretimnācēji smaida. Luī atgādina kaķi gan pēc uzvedības, gan manierēm. Dažas stundas dienā skraida un tad 20 stundas guļ klēpī vai uz dīvāna.»
Sava smarža
«Man ir vairākas «Armani Pride» kolekcijas smaržu pudelītes, kuru korķi izskatās gluži kā akmentiņi. Šīs smaržas ir patiešām manējās. Sieva man uzdāvināja pirmo pudelīti. Kad saprata, ka man ļoti patīk, turpināja dāvināt arī citas.»
