Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No valsts ne centa
«Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai no valsts atbalsta naudas Liepājas teātrim netiks nekas. Ne centa. Tāpēc mums pašiem jādomā, kā atdot skatītājiem naudu par biļetēm uz nenotikušajām izrādēm,» PDz teic Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Kultūras ministrija uzsver – teātra juridiskais statuss ir pašvaldības, nevis valsts kapitālsabiedrība, tāpēc tiešā veidā saņemt finansējumu no ministrijas, ko valsts aizņēmusies Covid-19 negatīvo seku mazināšanai, neesot iespējams.
«Mēs šobrīd meklējam iespējas parādīt izrādes, kuras pavasarī tika izpārdotas. Bet, ja esam pārdevuši pilnu zāli, tad tā viena izrāde šoruden jāparāda trīs reizes. Ir tādas, kuras vienkārši nevaram rādīt, piemēram, mūziklu Purva bridējs ugunī. Tā ir ļoti apjomīga, tur ir gan ārštata mākslinieki, gan orķestris un mūziķi – tie ir ļoti lieli izdevumi. Rādīt mūziklu 180 skatītājiem – tik pēc likuma teātrī drīkstam ielaist – vienkārši neatmaksājas,» skaidro Laukšteins.
Bail, ka neaizvilina aktierus
Likums paredz, ka sešu mēnešu laikā kopš ārkārtas stāvokļa beigām pasākuma rīkotājiem jāsniedz informācija par pārcelto pasākumu norises laikiem vai jāatmaksā nauda par iegādātajām biļetēm. «8. decembrī mums jāpaziņo skaidrs plāns. Pagaidām likums mūs vēl sargā. Taču apzinos, ka ne visi skatītāji būs saprotoši un pieprasīs naudu tūlīt un tagad. Cilvēki ir ļoti dažādi. Ir, piemēram, arī tādi, kas pat ziedojumus ir pārskaitījuši uz mūsu teātra kontu.
Latvieši, kuri dzīvo ārzemēs, bija gatavi saziedot tos 90 000, bet, tikko parādījās pirmās summiņas, tas mums radīja tikai liekas problēmas, jo mēs esam dotēts uzņēmums, un nekādus ziedojumus nedrīkstam pieņemt.
Tāpēc visur ziņoju – lūdzu, lūdzu, nedariet to, neziedojiet mums neko!» stāsta teātra direktors.
«Pašvaldība līdz šim ir solījusi – muguru mēs nepagriezīsim. Jautājums ir par atbalsta summas lielumu. Bet jautrība jau turpinās. Piemēram, vienu no pavasarī paredzētajām pirmizrādēm iestudē režisore Māra Ķimele. Darbu sāka pavasarī un turpināja augustā, bet tad Mārai vajadzēja braukt uz Tallinu, jo arī tur viņai bija saistības par jauniestudējumu.
Taču nu Igaunija, kur 3. oktobrī Mārai ir pirmizrāde, iekļauta dzeltenajā sarakstā. 17. oktobrī ieplānota viņas pirmizrāde šeit Liepājā, kurā viņa nevarēs piedalīties, jo būs jāievēro pašizolācija. Vienu vārdu sakot – apburtais loks. Un atkal nav nekāda risinājuma, viss uz teātra rēķina,» nopūšas Laukšteins.
Viņš gan piebilst, ka ir arī kāds cerību stariņš. «Sākts dialogs ar Kultūras ministriju par Liepājas teātra atgriešanos valsts paspārnē. Mani kā teātra vadītāju ļoti interesē, lai tā statuss un produkts tiek vērtēts līdzvērtīgi ne tikai Spēlmaņu nakts ietvaros, bet arī piešķirtās dotācijas lielumā. Šie jautājumi kuluāros sen jau ir, ka neviena cita pašvaldība teātri neuztur. Liepājas teātris tāds ir vienīgais.»
Vai šo nestabilo laiku nav mēģinājuši izmantot Rīgas teātri, mēģinot pārvilināt Liepājas teātra vadošos aktierus? «No tā es ļoti baidos, bet ceru, ka tas tā nav. Galvot gan nevaru. Jo, ej nu sazin, kādas sarunas notiek. Taču ceru, ka mūsu aktieri ir lojāli savam teātrim.»
