Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Arī zinātnieki aizvien mēģina izzināt, vai Visumā eksistē citas dzīvības formas. Piemēram, ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) komisija turpina pētīt līdz šim neidentificētus lidojošus objektus jeb NLO. NASA eksperti meklē atbildes par šādu parādību izcelsmi un sola, ka pētījuma rezultāti tiks publiskoti jau 2023. gada vidū.
Pavisam nesen, šā gada decembra sākumā tika paziņots, ka Austrālijā sāk būvēt pasaulē lielāko radioteleskopu, kura galvenie uzdevumi būs dzīvības meklējumi uz citām planētām, kā arī precīzākas fiziķa Alberta Einšteina (1879 – 1955) teoriju pārbaudes. Teleskopu plānots pabeigt 2028. gadā.
Tā kā šobrīd nav zinātnisku pierādījumu tam, ka Zemi patiešām apciemotu citplanētieši, var iztēloties, kā tas varētu notikt, skatoties aizraujošo zinātniskās fantastikas seriālu «Pasauļu karš».
Ar ko sākās «Pasauļu karš»
Slavenā angļu rakstnieka Herberta Džordža Velsa (1866 – 1946) zinātniskās fantastikas romāns «Pasauļu karš» pirmo reizi tika publicēts 1898. gadā. Jāpiebilst, ka Velss, kas ir viens no zinātniskās fantastikas literatūras pamatlicējiem, ir arī daudzu citu slavenu darbu autors. Pazīstamākie no tiem ir romāni «Laika mašīna» (1895), «Doktora Moro sala» (1896) un «Neredzamais cilvēks» (1897).
Velss kopumā uzrakstījis aptuveni 40 darbus, kurus pats sauca par «zinātniskajiem romāniem». Pēc rakstnieka darbu motīviem uzņemtas daudzas filmas un seriāli, kopumā vairāk nekā simts.
Taču interesantākais atgadījums notika ar radiolugu, kas tika uzvesta pēc romāna «Pasauļu karš» motīviem un pārraidīta 1938. gadā radiostacijā CBS, ASV. Radījuma vadītājs bija neviens cits kā slavenais režisors Orsons Velss (1915 – 1985), kura 1941. gadā radītā filma «Pilsonis Keins» joprojām tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām un inovatīvākajām filmām kino vēsturē.
Vēl pirms filmas «Pilsonis Keins»slavas gājiena, Velsa iestudētais «Pasauļu karš» inscenējums, kas bija ieturēts reālistiskas radiopārraides stilā, izraisīja negaidītu masveida paniku ASV ziemeļaustrumos. Proti, daudzi klausītāji dzirdēto par citplanētiešu uzbrukumu uztvēra kā patiesu informāciju. Jāpiebilst, ka toreiz pārraidi noklausījās ap sešiem miljoniem amerikāņu.
Nākamajā rītā pēc pārraides tikusi organizēta speciāla preses konference, kurā Orsonam Velsam nācies publiski atvainoties par klausītāju maldināšanu. Lai gan medijos bija sacelta vētra, nekādu sodu tolaik vēl tikai 23 gadus jaunais Velss nesaņēma. Toties viņš ieguva inovatīva stāstītāja reputāciju.
Romāni kā nākotnes pareģi
Nav šaubu, ka rakstniekiem piemīt īpašas spējas, ar kuru palīdzību radīt dižus stāstus. Romāna «Pasauļu karš» autors ir bijis izslavināts ar spēju, kā izrādās trāpīgi, paredzēt dažādus notikumus, arī izgudrojumus.
Herberta Džordža Velsa fantāzija bijusi izteikti spilgta un krāšņa. Viņa rakstītajos darbos attēloti dažādi cilvēku radīti transportlīdzekļi, piemēram, lidmašīnas, tanki, arī kosmosa kuģi. Tāpat viņš savos darbos paredzējis satelīta televīziju un cilvēku ceļojumus uz Marsu.
Vairāki viņa pareģojumi ir piepildījušies, taču daži nav tikuši realizēti, piemēram, Utopiska valdība. Velsa skatījumā šāda valdība būtu cilvēces labākā nākotne. Tā nodrošinātu katram cilvēkam maksimāli daudz izglītības, palīdzētu atrast darbu, kurā katrs justos laimīgs un sniegtu pilnu brīvību privātās dzīves baudīšanai.
Arī Velsa pareģotā ceļošana laikā nav līdz šim realizēta, tāpat arī citplanētiešu apciemojums vēl ne reizi nav apstiprināts. Bet kas to lai zina, ja piepildījušies citi pareģojumi, varbūt arī neesam tālu no satikšanās ar citplanētiešiem.
«Pasauļu karš» mūsdienu pasaulē
Atgadījums ar Orsonu Velsu padarīja «Pasauļu karu» vēl populārāku. Kopš incidenta uzņemtas vairākas filmas un seriāli, tostarp arī 2019. gada seriāls ar tādu pašu nosaukumu. Tā darbība notiek mūsdienās – Lielbritānijā un Francijā. Seriālā tie, kas ir pārdzīvojuši citplanētiešu uzbrukumu, cīnās par izdzīvošanu izpostītajā, bīstamajā pasaulē.
Jaunākās «Pasauļu kara» versijas ekranizācijas pirmizrāde notika 2020. gadā. Tas notika tieši tad, kad pasaulē plosījās kovida pandēmija un daudziem cilvēkiem, gluži tāpat kā seriāla varoņiem – profesoram Bilam Vordam (Gabriels Bērns), astrofiziķei Katrīnai Dūranai (Lea Drukere) un pārējiem varoņiem nācās pierast pie jaunās realitātes, kā arī pieņemt izšķirošus lēmumus.
Starp citu, seriāla veidotāji žurnālistiem stāstīja, ka savā ziņā filmēt postapokaliptiska rakstura ainas tukšajās Londonas ielās pandēmijā bija pat ļoti viegli. Tas tādēļ, ka tās patiešām bija tukšas, pandēmijas ierobežojumu dēļ.
Lai gan Herberta Velsa romāns publicēts tālajā 19. gadsimta beigās, tā sižets un saturs joprojām piesaista cilvēkus. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka stāsts par cilvēkiem, kas mēģina aprast ar jaunu pasaules kārtību pēc kāda globāla notikuma, ir aktuāls visos laikos.
Skatītāji arī var iztēloties, ko viņi darītu seriāla varoņu vietā, ja uz Zemes tiešām nolaistos citplanētieši. Vai viņi spētu saglabāt cilvēciskumu, vai tomēr būtu gatavi upurētu jebko, lai tikai izdzīvotu? Tie jautājumi īpaši aktuāli šobrīd, kad pasaulē pastāv tik krasas pretēju viedokļu sadursmes.
Jānovērš vēl viena globāla katastrofa
Seriāla «Pasauļu karš» trešā sezona sākas ar to, ka cilvēki visā pasaulē vienlaikus piedzīvo biedējošas halucinācijas. No tām cieš arī astrofiziķes Katrīnas Dūranas jaunākā māsa Sofija. Cenšoties viņai palīdzēt, zinātniece mēros tālu un bīstamu ceļu no Francijas uz Lielbritāniju.
Lielākā daļa seriāla «Pasauļu karš» otrās sezonas izdzīvojušo varoņu ir atkal apvienojušies un viņiem jānovērš vēl viena globāla katastrofa, paralēli mēģinot rast atbildi uz jautājumiem – kas ir tie, kas viņus apdraud un kādēļ tie ir tā noskaņoti uz cilvēces iznīcināšanu? Vai viņiem tas izdosies? Noskaidro to sestdienās, plkst. 22.00 kanālā FOX!
