Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Iemesls Nr. 1
- Ceļošana vienai ir lielisks veids, kā celt pašapziņu un atbrīvoties no iekšējas nedrošības.
Ja no dabas esi bailīga, ja tev vienmēr vajag vēl kādu, kurš palīdz pieņemt lēmumus vai ir tava drošā aizmugure, tad, iespējams,
Ceļošana vienai var palīdzēt tavai pašapziņai sapurināties, un tev – noticēt pašai sev.
Daudzas sievietes pēc saviem pirmajiem solo ceļojumiem atzīst – tas, ka viņas to paveikušas un atgriezušās mājās sveikas un veselas, devis iedvesmu saņemties lietām, ko nedrošības, baiļu un neticības dēļ atlikušas gadiem ilgi. Šie ceļojumi turpmāk noderējuši arī par atgādinājumu savai varēšanai brīžos, kad dūša saskrien papēžos: es varu daudz vairāk, nekā man līdz šim licies, es varu pati!
Iemesls Nr. 2
- Ceļošana vienai ir veids, kā patiešām pa īstam pabūt kopā ar sevi tieši tādā veidā, kā šobrīd gribas.
Ikdienā gribot negribot esam spiestas rēķināties ar saviem līdzcilvēkiem: ģimenes locekļiem, darba kolēģiem, kaimiņiem, draugiem. Attiecības ir kompromisi, došana, pielāgošanās. Reizēm ļoti nogurstam no tā, ka nav laika sadzirdēt savu iekšējo balsi, vai arī, ja to dzirdam, nav laika tajā tā kārtīgāk ieklausīties un tai patiešām paklausīt.
Aizbraukšana ceļojumā gluži vienai ir šī pelnītā iespēja pabūt ar sevi.
Tā ir iespēja beidzot izdarīt to, kam ikdienā pietrūkst laika un resursu. Izvēļu ir daudz – ceļojums vienai var būt gan sastapšanās ar sevi, staigājot pa brīnumaini skaistām dabas vietām; baudot kultūru un mākslu kādā dzīves un vitalitātes pilnā pilsētā; laiska atpūta kūrortā pie baseina vai jūras krastā ar grāmatu rokās.
Iemesls Nr. 3
- Ceļošana vienai ir iespēja iepazīt jaunus cilvēkus Protams, to var paveikt arī, ceļojot kopā ar ģimeni, draugiem vai tūristu grupu, tomēr neviens ceļojums nesniedz tik daudz iespēju iepazīties ar citiem cilvēkiem un iegūt jaunas draudzības, kā tas notiek ceļojumos, kuros dodies viena.
- Ceļošana vienai ir iespēja pavisam citādā veidā iepazīt jau pazīstamas vietas.
- Ceļošana vienai ir iespēja iemācīties izbaudīt pašai savu kompāniju.
- Labi izplāno savu pirmo nakti. Rezervē naktsmītni un vislabāk lidojumu plāno tā, lai galamērķī ierastos pa dienu – lai ir laiks nonākt viesnīcā bez steigas.
- Pirms došanās ceļā noskaidro, cik maksās transports līdz viesnīcai, pilsētas centram – taksis vai autobuss, parūpējies, lai tev ir skaidra nauda. (Tikai neglabā visu vienuviet!)
- Ceļo ar vieglu rokas bagāžu. Jo tev taču pašai tā būs jānes.
- Parūpējies par dokumentu drošību, glabā dokumentu kopijas viesnīcā un arī mājās pie tuvinieka, kuram vari zvanīt, ja kas atgadās.
- Esi pati sev labākais padomdevējs un ņem talkā intuīciju – ja izjūta par kādu vietu vai lēmumu liek vēderā sagriezties nelāgai priekšnojautai, klausi tai.
- Apbruņojies ar papīra un elektroniskajām kartēm, lai negadās apmaldīties.
- Uzticies cilvēkiem – viņi pārsvarā ir labi, izpalīdzīgi, tomēr neesi naiva un neiekrīti krāpnieku slazdos.
- Pirms došanās ceļojumā noskaidro vēstniecības vai konsulāta kontakttālruņus, adresi un pieraksti, lai vari nepieciešamības gadījumā šo informāciju izmantot.
- Iegādājies pārnēsājamo akumulatoru, lai varētu uzlādēt telefonu arī tad, ja nav pieejama elektrības rozete.
- Iemācies no galvas dažu tuvinieku telefonu numurus un pastāsti vismaz vienam mājās palicējam, kādi ir tavi aptuvenie ceļojuma plāni – kurp dosies, kur plāno palikt, kad atgriezties.
- Pirms došanās ceļojumā iegādājies veselības apdrošināšanas polisi.
Nereti tieši iepazīšanās ceļojuma apstākļos – prom no ierastās vides, prom no visas tās informācijas, ko kāds par tevi varētu zināt, – ļauj pārvarēt arī dažādas iekšējās krīzes, ko mēs katra laiku pa laikam piedzīvojam. Atbildot uz citu jautājumiem par to, kas tu esi, ko savā dzīvē dari un ko vēlies sasniegt, – tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem arī pati sev vai vismaz pietuvoties šīm atbildēm par soli tuvāk.
Starp citu, ja vēlies iepazīties, bet kautrējies, ir vairāki veidi, kā palīdzēt to izdarīt. Ja tev patīk gatavot, vari piedalīties kādās kulinārijas meistarklasēs, kurās parasti nelielā kompānijā tiek apgūti kādi vietējās virtuves ēdieni. Vēl vari izvēlēties nakšņot hosteļos. Tur sastapsi citus ceļotājus, arī citas sievietes, kas ceļo vienas. Nakšņošana hostelī nenozīmē, ka jāguļ vienā telpā ar vēl desmit cilvēkiem.
Vairumā hosteļu pieejami arī standarta numuriņi ar privātu vannasistabu. Toties koplietošanas telpās parasti valda krietni lielāka dzīvība nekā standarta viesnīcās vai dzīvokļos.
Par jaunām, skaistām un īpašām draudzībām un tikšanās reizēm, stāsta tās ceļotājas, kas izvēlas iet kādu no Santjago ceļa maršrutiem, jo šajā ceļā satiekas daudzi gājēji, kas to veic vienatnē. Ir iespēja paieties līdzās – ja tobrīd tā gribas – ir iespēja satikties nakšņošanas vietās, un kopīgais ceļš jau ir pirmais iemesls sarunai, kuru citādi ir grūti uzsākt.
Iemesls Nr. 4
Daudzas ceļotājas, kas izvēlas ceļojumos doties vienas, atzīst: šie ceļojumi devuši iespēju atklāt savas jau iemīļotās vietas un galamērķus pilnīgi jaunā gaismā, izveidot daudz personiskākas attiecības ar šīm vietām. Piemēram, ja Parīze ir tava mīļākā pilsēta, un esi tur ceļojusi gan ar draudzenēm, gan mīļoto vīrieti, gan bērniem, – tas ik reizi noteikti bijis citāds ceļojums, jo kompānijā, kādā ceļojam, ir svarīgi, lai visi ceļotāji būtu apmierināti.
Kad ceļo viena, šādu citu interešu nav, kompromisi nav jāpieņem un tu beidzot vari apskatīt un izbaudīt pilsētu vai citu galamērķi tieši tā, kā gribas tev pašai. Ieklīst visos apslēptajos pagalmiņos, kuriem citkārt esi gājusi garām, nogaršot kruasānus kaut vai desmit maiznīcās, lai saprastu, kurš tev garšo vislabāk, un izmēģināt vēl daudzas citas lietas, ko vienmēr esi gribējusi.Ceļojot vienai, ir iespēja doties arī uz kādu jaunu galamērķi, kas tevi ļoti interesē, bet uz kurieni kaut kādu iemeslu dēļ nevari atrast līdzbraucēju. Kāpēc lai ceļabiedra trūkums būtu iemesls tam, lai tu nepiepildītu savu sapni?
Iemesls Nr. 5
Vai tu vienmēr esi izjutusi diskomfortu, paliekot viena? Vai vakars vienai tev šķiet neiespējamā misija? Vai esi no tām, kurām šķiet, ka vienatnē iet uz teātri, kino vai koncertu ir kaut kas briesmīgs, varbūt pat pazemojošs? Ceļošana vienai var sniegt tev labu mācību stundu: kā būt vienai ar sevi, kā ar sevi negarlaikoties, kā ļauties pašai sev. Tā ir iespēja iepazīt šo pieredzi, jo citas izvēles jau nav. Nav draudzenes, kam piezvanīt, nav kaimiņienes, pie kuras izbaudīt vīna glāzi.
Tev nākas palikt ar sevi un izdomāt, ko šajā situācijā darīt. Un atrast veidus, kā izdzīvot, piedzīvot, izbaudīt, un galu galā saprast, ka tas tevi neiznīcina, tikai dod iespēju dzīvi izjust citādi. Tā ir iespēja arī pavērot no malas – apsēsties kafejnīcā un paraudzīties, cik daudzi cilvēki tur atrodas vieni paši. Ko viņi dara? Vai viņi izskatās nelaimīgi, pazemoti, sagrauti? Varbūt – pašpietiekami?
Ieteikumi, lai tavs pirmais ceļojums vienatnē, izdotos veiksmīgāks:
Pieredze
ANETE BLAŽEVIČA stāsta par savu pirmo, bet ne pēdējo ceļojumu bez ceļabiedriem:
«Pagājušajā rudenī man bija iestājies pārdomu un sevis meklēšanas laiks, un sajutu vēlmi aizbraukt projām no ikdienas dzīves, jo tajā nav iespējas netraucēti pabūt ar sevi, padomāt. Tā izlēmu, ka pirmo reizi esmu gatava kaut kur aizbraukt viena, un septembra beigās uz četrām dienām devos uz Milānu. Šo galamērķi izvēlējos, pirmkārt, tāpēc, ka gribēju doties kaut kur netālu un lēti (lidoju ar Ryanair uz Bergamo), un, otrkārt, arī tāpēc, ka man ļoti patīk Itālija.
Izīrēju sev vienvietīgus, nelielus apartamentus Milānas centrā ar domu, lai visur varu viegli nokļūt kājām vai ērti piekļūt sabiedriskajam transportam. Brīvdienas biju saplānojusi tikai daļēji – vienu vakaru apmeklēju akordeonistes Ksenijas Sidorovas koncertu, bet pārējā laikā vienkārši ļāvos plūdumam, – baudīju pilsētu. Savas dienas plānoju tā, lai vēlos vakaros nebūtu jāklīst apkārt, biju piesardzīga un jau ap pusnakti, kad beidza kursēt metro, biju dzīvoklī.
Atklāju, ka Milāna ir ļoti daudzveidīga un es to līdz šim nebiju izbaudījusi, kaut arī šajā pilsētā biju vairākkārt.
Pirms došanās šajā nelielajā ceļojumā, manī bija gan neliela izaicinājuma izjūta, gan arī piedzīvojumu gars. Lielākais satraukums bija par to, ka sajutīšos vientuļi, ka nebūs, ar ko padalīties iespaidos (tas man ceļojot vienmēr bijis svarīgi), arī, piemēram, par to, kā tas būs – divreiz dienā vienai ēst restorānā. Otrās dienas vakarā man patiešām sāka pietrūkt kāda, ar ko komunicēties, un es sāku darīt to, ko nekad ceļojumos nedaru – fotografēt sevi dažādās vietās un sūtīt draugam bildes. Taču šī izjūta nebija tik spēcīga, lai tas man traucētu izbaudīt ceļojumu.
Sapratu, ka man vienai ar sevi ir labi. Varēju priecāties par pilsētu, sēdēt parkā uz soliņa, dzert kapučīno un vērot, kā vietējie pastaigājas ar suņiem. Šis ceļojums man bija arī ļoti laba itāļu valodas prakse. Itāliski sarunvalodas līmenī runāju jau sen, bet valoda, ja netiek lietota, piemirstas. Šoreiz izmantoju visas iespējas runāt itāliski, un tādu bija daudz vairāk nekā tad, kad ceļoju ar kādu kopā.
Kādu vakaru man bija arī neliels, sievišķīgs piedzīvojums. Pirms Ksenijas koncerta vakariņoju restorānā. Pie blakus galdiņa sēdēja kāds izskatīgs itāļu vīrietis un uzsāka sarunu – ko es daru, kāpēc esmu viena pati, kādi man vakaram plāni… Lai arī visa mūsu satikšanās aprobežojās ar šo sarunu restorānā, sasmēlos patīkamu uzmanības devu – redz, izrādās viss vēl var notikt! Tas ikdienā reizēm aizmirstas.
Galvenais secinājums pēc šī nelielā ceļojuma – reizēm ir ļoti vērtīgi aizbraukt no saviem mīļajiem un izvēdināt galvu. Atgriezos kā no sanatorijas – atpūtusies, priecīga, noilgojusies. Sapratu, ka vēlos šādus ceļojumus turpināt. Nākamreiz gribētu doties kaut kur mazliet tālāk, ārpus Eiropas, uz kādām desmit dienām pasmelties siltumu.»
