Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uztriecas auto ar pieciem cilvēkiem un suni
Darba svētkos, 1. maijā, pulksten 18 starp Juglas ciemu un apvedceļu netālu no Mazās Juglas upes tilta smagu avāriju piedzīvoja Andra Kulberga vadītais «Mitsubishi». Lielā ātrumā, apdzenot bīstamā līkumā pa pretējo joslu, tajā ietriecās kādas sievietes vadītais «Volvo». Pēc avārijas no Andra braucamā pāri palicis maz, bet «Volvo» cietis samērā nedaudz.
«Ja manu un mašīnas bildi saliek blakus, tad traumas, kuras esmu guvis, nav savietojamas ar to, kas palicis pāri no auto. Pats nesaprotu, kā man paveicās… Devos uz mājām, bija atlicis divu trīs minūšu ilgs brauciens. Tur katru dienu es braucu, zinu to vietu, un tur pat īsti nav, kur pārsniegt ātrumu. Nemaz arī nevarēju to pārsniegt, jo priekšā bija citas mašīnas. Braucu uz 80, noķēru priekšējos. Vēl nodomāju, ka viņi kustas pārāk lēnu. Tad bija kāda pusotra sekunde, kad redzēju – divas priekšā braucošās knapi, knapi izvairoties, uzbrauc uz apmales. Ir smilšu un putekļu mākonis, un man tieši pretī lido «Volvo». Kaut cik parāvu uz malu, iespējams, paspēju nobremzēt līdz 70, bet trieciens bija tikpat kā purns purnā,» sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» notikušo atceras Andris.
Auto asociācijas prezidents mašīnā bija viens, bet «Volvo» bijuši pieci cilvēki un suns. «Divi bērni nav bijuši piesprādzēti, cik nu dzirdēju pēc avārijas. Viņiem esot sasitumi, bet citādi normāli – slimnīcā netika ievietoti,» teic Andris.
«Tik daudz cilvēku man uzreiz pēc avārijas palīdzēja!» notikumus avārijas vietā atminas Kulbergs. Bariņš puišu bijuši klāt ar ripzāģi, lai Andri mēģinātu dabūt no auto laukā. Viens bijis tāds, kurš ar automašīnām ir uz tu. «Viņš saprata, kas jādara. Uzreiz veica primāro lietu – beidzot izslēdza motoru, atvienojot akumulatoru. Motors vienu laiku darbojās – to nevarēja izslēgt, jo man celī bija iesprūdusi aizdedzes atslēga. Tad vēl kāda sieviete piedāvāja pirmo palīdzību kā mediķe. Cits vīrietis savāca visas manas mantas un pieskatīja auto. Palīdzēja arī ar policiju komunicēt, pēc tam vēl gaidīja līdz vēlam vakaram, lai atdotu mantas manai sievai,» aizkustināts ir Andris, atzīstot – vienīgā, kura nav palīdzējusi, bijusi «Volvo» vadītāja.
Vēlāk slimnīcā ķirurgs teicis – no lielākām problēmām Andri izglābuši biezie zābaki.
«Zābaki iesprūda starp grīdu un paneli un paglāba manas kājas no rasola,» atzīst Andris.
Pēc ievešanas slimnīcā viņam bijusi trīs stundas ilga operācija. Vienai kājai visi kauli bijuši pārlauzti virs zābaka un tajā tagad ievietots stienis visa apakšstilba garumā. «Par laimi, nav problēmu ar locītavām,» saka Andris. Otrai kājai vēl vajadzēs veikt operācijas.
No sāpēm gatavs pa sienām rāpties
Mediķi Andrim sola, ka uz kājām viņš varētu būt pēc gada. «Smagi. Visi plāni, kas bija, vienā mirklī tika pārsvītroti. Protams, man jābūt priecīgam, ka esmu palicis dzīvs… Gribu tagad pierādīt, ka šī prognoze nav pareiza, ka esmu spējīgs būt uz strīpas ātrāk. Ceru, ka mans organisms ir fiziski spēcīgs un tas būs iespējams. Vismaz morāli šobrīd man viss jau ir kārtībā. Vispār izskatās, ka iet uz labo pusi.
Šodien kājas vairs nesāp tik ļoti, lai gribētos tās noskrūvēt.
Iepriekšējo dienu izjūtas gan bija baisas – biju gatavs no sāpēm pa sienām rāpties. Ik pa laikam lūdzu zāles. Sāpēja tik ļoti, ka gribējās to šprici!» saka Andris.
«Man ir vissuperīgākās atsauksmes par glābšanas dienestu, ārstiem, ātrās medicīniskās palīdzības cilvēkiem. Viņi strādāja augstākajā līmenī. «Gaiļezera» mediķi, īpaši medmāsas… Es publiski tagad no savas pieredzes gribu pateikt: medicīnas līmenis ir kāpis desmitkārt, kopš slimnīcā biju iepriekšējo reizi. Vienīgi šķiet, ka medmāsas ir nenovērtētākais personāls slimnīcā. Viņām jādubulto algas, jo kādus brīnumus viņas dara. Diemžēl kontingents te par 70 procentiem ir tāds, kurš to nenovērtē un rupji uzvedas,» teic Andris.
