Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
1
-
1
-
2
-
0
-
4
-
0
-
– Kā tu, veiksmīgs sportists, sporta pasākumu organizators (Modris ir savulaik organizējis F2 pasaules čempionātu ūdens motosportā – red.), uzņēmējs, kļuvi par astrologu un seksa guru?
– Kad vienā jaukā dienā manas līdzšinējās dzīves spožums tika apstādināts, sāku meklēt cēloņus, kurus, protams, tolaik nezināju. Tagad esmu pateicīgs, ka viss tā notika, un ar šodienas apziņu tā laika panākumus liktu pēdiņās, bet tolaik piedzīvoju depresiju, kas piedevām sakrita ar četrdesmitgadnieka krīzi. Es meklēju atbildes.
Apguvu astroloģiju, piedaloties dažnedažādos semināros un retrītos, sāku iepazīt savu patieso būtību. Praktizējot kā astrologs, nonācu pie secinājuma, ka īpaši sievietēm ļoti daudzu problēmu cēlonis ir seksuālās attiecības vai to neesamība. Mēs visi katru dienu ēdam, katru dienu dzeram, katru dienu strādājam, bet ir pazudis vārds sekss. Kvalitatīvs sekss.
– Kāpēc sekss ir pazudis?
– Mums jāņem vērā, ka mūsu mammas dzīvoja laikos, kad seksa nebija. Sekss bija kaut kas nepiedienīgs un ne īpaši labs. Mammas, omas mums aizliedza aiztikt mūsu ķermeni, dzimumorgānus. Bet kā tad bez tā mēs varam atklāt savu dzimumu un iepazīt savu seksualitāti?
Pienāk brīdis, kad bērns sāk apzināties savu dzimumu un ierauga citus cilvēkus un to, vai viņiem ir vai nav krāniņš. Starp citu, krāniņš ir no tiem vārdiem, ko lietot vajadzētu uzmanīgi, jo tas ir dzimumloceklis, nevis krāniņš.
Jau šeit, agrā bērnībā, parādās viens no cēloņiem vīrieša psihoemocionālās un fiziskās veselības problēmām. Tas parasti ir tēta dzimumloceklis, ko mēs, maziņi puikas ieraugām pirmo. Mēs skatāmies no lejas uz augšu, tāpēc tas izskatās fantastiski liels, bet uz savu dzimumlocekli mēs skatāmies no augšas uz leju, un tas savukārt izskatās maziņš. Tā nu mēs ar šādu skatpunktu arī izaugam. Bet palīdzēt šo mūsu skatpunktu izmainīt var mūsu partnere.
Ja viņa teiks, ka mums ir ļoti foršs dzimumloceklis – lielisks, smuks, strādīgs –, mūsu pašapziņa celsies.
Savukārt, ja mūsu pašapziņa būs pacelta, mēs noteikti spēsim pacelt arī sievietes pašapziņu.
Ļoti ceru, ka jaunie vecāki spēs mainīt attieksmi pret seksualitāti, lai cilvēks izaugtu harmonijā un mīlestībā ar savu kailo ķermeni. Patiesībā jau tas arī ir vienīgais, ko mēs savam partnerim varam iedot. Jo no ķermeņa viss sākas. Ja mēs būsim disharmonijā ar savu ķermeni, tad arī no seksa neko lielu nevarēs gaidīt. Tas būs parastais, dzīvnieciskais sekss, un šādā seksā mēs patiesībā apmaināmies ar savām negatīvajām programmām.
– Nereti pašapziņai palīdz jauns partneris. Vismaz uz kādu laiku.
– Neesmu nekāds opaps un gaišais tēls, bet esmu pārliecināts, ka būt tikumīgam savās attiecībās ir ļoti, ļoti svarīgi. Tikumīgs un apzināts, dziļš sekss ar vienu partneri ir dziedinošs, un tas var aizvest mūs tāltālā ceļā.
Ja mēs spējam būt laimīgi ar vienu partneri, tad mēs izaugam no dzīvnieciskā līmeņa.
Jebkurš dzīvnieciņš māk paēst, izgulēties un pamīlēties, bet mums, cilvēkiem, vēl ir emocionālā, viedā puse. Daudzi skolotāji saka, ka mēs par maz dzīvojam ar sirdi, par daudz ar prātu. Taču to, ko sajūt mūsu sirds, to prāts atbalso. Tāpēc ir ļoti būtiska komunikācija partneru starpā. Mūsu telefoni… Mēs viņus tā glāstām, tā saudzējam, nedod Dievs, puteklītis, nedod Dievs, skrambiņa. Ja mēs ar tādu pašu rūpību attiektos pret savu un partnera ķermeni, mēs būtu ļoti laimīgi gan ar savu ķermeni, gan ar partnera ķermeni, un arī mūsu ķermeņi kopā piedzīvotu fantastiskus, ekstātiskus brīžus, ko var nosaukt par svētlaimi, par dievišķo klātbūtni.
– Kas ir tās fundamentālās kļūdas, kuras tiek pieļautas seksā?
– Tā kā mēs, vīrieši, esam uguns, mēs dodamies uzbrukumā un jūs iekarojam, kas nereti notiek samērā brutāli. Sievieti ap 35–40 šis piegājiens vairs neinteresē. Taču viņa savam vīrietim piecpadsmit vai divdesmit piecos kopdzīves gados tā īsti nav pateikusi, ka viņai tāds sekss nešķiet foršs.
Bet mums, vīriešiem, ir viss pavisam citādi – ja mums ir erekcija, mēs mīlējamies. Patiesībā mēs mīlējamies ar jebkuru sievieti, pamatlīmenī mēs esam dzīvnieciņi – iekārojam ikvienu. Ja sieviete nav īpaši tikumīga, tad mēs pārguļam ar daudzām. Un tā rodam ļoti daudz cēloņu otrās dzīves puses sekām.
Mūsu sieva aiziet no mums, mums rodas materiālas dabas problēmas un problēmas darbā. Visa pasaule pret mums ir sazvērējusies! Patiesībā tās ir sekas mūsu neuzmanīgajai seksuālajai darbībai jaunībā.
Tāpat arī sievietēm, jo abus dzimumus soda vienādi.
Bet arī meitenes spriež pēc sevis. Uzsākt seksu bez ievada jums liekas nepieņemami. Jums šķiet, ka arī vīrietim vajadzētu gribēt glāstus, priekšspēli. Un līdz ar to jūs nedodaties viņam palīgā, bieži atsakot ātro seksu. Vīrietim ejakulācija ir stresa noņēmējs, un ir ļoti skumji, ka līdz ar to šo stresu viņi ieliek savā sievietē.
Patiesībā tas jau nemaz nav nekāds sekss, bet masturbācija sievietē ar izvarošanas piegaršu.
Un loģiski, ka sieviete nevar izturēt šādu regulāru izvarošanu, un tā nenoliedzami pasliktina attiecības.
Paskatoties globāli un vēsturiski, sieviete kā brīva būtne, kura var izvēlēties partnerus un pozas, ir vēl bērna autiņos. Latvijā tie ir mūsu brīvības 25 gadi, un arī tad ar ļoti lielu dogmu un spiedienu no sabiedrības, no vecākiem, kultūras. Plus vēl domas, ar kurām paši sevi esam ielikuši krātiņā, no kura ir ļoti grūti izrauties.
Taču mums, vīriešiem, vajag dzirdēt atklātu valodu. Mēs nespējam to nolasīt no jūsu skaistās pierītes.
Vienkārši pasakiet: «Mīļais, vai tu varētu mani paglāstīt tur. Mīļais, vai tu varētu mani paskūpstīt tur. Mīļais, vai tu varētu to darīt vismaz piecas reizes lēnāk, lūdzu!» Bet, ja jūs pašas nezināt, kura ķermeņa daļa jums patīk un uz ko reaģē, tad mēs arī to nevaram uzminēt. Līdz ar to sievietei primārs ir darbs ar savu ķermeni. Sieviešu intīmais fitness, dažādas masāžas, ieskaitot tantrisko jeb enerģētisko, palīdz iepazīt savu ķermeni. Kad mūsu ķermenis kļūs atsaucīgāks, jūsu vīrietis to spēs ātrāk atdzīvināt.
Mēs, vīrieši, patiešām nezinām, ka jums vajag kārtīgu priekšspēli! Filmā Bohēmista rapsodija man patika Fredija teksts: «Draugs, ja tev sešas minūtes liekas kā mūžība, tad man ļoti žēl tavas sievietes.» Tas saskan ar manu tantrisko pieeju. Tas ir tas lielākais celms un cēlonis, ka mēs nezinām, ka jums vajag ne sešas, ne sešpadsmit, bet vismaz divdesmit sešas minūtes, lai vispār sāktu vēlēties dzimumaktu un atvērties vīrietim pa īstam.
– Ja jau tas ir visu galveno nesaskaņu iemesls, tad sanāk, ka vīrietim to pusstundu ir šausmīgi grūti izturēt?
– Mēs esam uguns, un jūs esat ūdens, ja mēs jūs uzbudinām šīs divdesmit, trīsdesmit minūtes, tad savu uguni atdodam jums. Un vienā brīdī temperatūras ziņā kļūstam ļoti līdzīgi, jo mēs, vīrieši, atdziestam, un vienā brīdī pat var pazust erekcija. Lūk, tāpēc ļoti svarīgi, lai vīrietis būtu seksuāli, enerģētiski izglītots un no tā nenobītos.
Jo viņš vienkārši ir atdevis savu enerģiju savai mīļotajai sievietei.
Un tad jau, lēnā garā rotaļājoties tālāk, sievietei atkal ir spēks vīrieti uzsildīt atpakaļ. Šī ir spēle, kurā mēs apmaināmies enerģijām, un caur seksu šī enerģiju apmaiņa ir visvienkāršāk sajūtama. Protams, arī sēžot un skatoties viens otram acīs, mēs varam nonākt orgasmiskā stāvoklī, tikai tas ir ļoti ilgs darbs gan ar sevi, gan ar partneri, gan enerģijām un dzīvesveidu.
– Bet tikko iepazīstoties pietiek ar skatienu vien.
–Tāpēc, ka ir fantāzijas, galva pilna skaistām domām. Un tur mums būtu arī jāatgriežas, jo visi tur esam bijuši, bet ikdienas rutīna mūs aizvedusi projām. Un tad jāizmanto vienkāršie instrumenti. Piemēram, mēs dzīvojam aktīvā sabiedrībā, kur mūsu bērni dodas uz pulciņiem, treniņiem un tā tālāk. Dārgie vecāki, izmantojiet šo laiku!
– Kas ir vienkāršākais un efektīvākais veids, kā ikdienā iepriecināt savu partneri?
– Rīta skūpsts, rīta smaids, rīta pieskāriens. Dažādi pieskārieni. Rīta kafija, rīta tēja, rīta šampanietis. Bulciņa. Neviens no malas jau to īsto recepti nevar iedot. Būt divatā, ar izslēgtiem telefoniem, gultā, skatīties viens otram acīs.
Jāmēģina būt šeit un tagad un jāpaskatās, kas notiek, ja to laiku, ko veltām savam elektroniskajam draugam, veltīsim savam īstajam draugam.
Tad noteikti mūsu attiecības uzlabosies. Ir karikatūras par to, ka cilvēki mīlējas un abiem rokās ir telefoni. Cerams, ka līdz tam neaizdzīvosimies.
Lai labi justos un spētu viens otru iepriecināt, svarīgs ir arī dienas režīms. Ja mēs pietiekami neizguļamies, tad ne mūsu fiziskais, ne mentālais ķermenis neatpūšas un neatjaunojas. Miegs no desmitiem līdz diviem naktī ir ļoti svarīgs. Turklāt sievietēm ir jāguļ vairāk nekā vīriešiem, un tas galīgi nebūs grēks, ja jūs no rīta pagulēsiet ilgāk.
Starp citu, no rīta ir visvieglāk pārbaudāma vīrieša veselība – ja vīrietim ir erekcija, tad viņš ir vesels. Un jūs varat piedalīties šajā procesā un radīt ļoti skaistu rīta seksu. Vai vismaz pavadīt viņu uz darbu ar kādu seksīgu uzmundrinājumu. Un jau pēc nedēļas brīnumi notiks, bet pēc mēneša… Jo mēs, vīrieši, nevaram dot dāvanas, ja nejūtam, ka jūs mīlat mūs.
Ja jūsu vīrietim no rīta erekcijas nav, tad viņš jāsūta pie daktera.
Vīriešu erektīvajai disfunkcijai ir tendence parādīties arvien agrākā vecumā – agrāk tas bija ap gadiem piecdesmit, bet tagad daudzi vīrieši ap 30 jau vairs nespēj būt seksuāli aktīvi. Šīs lietas ir viegli risināmas, bet diemžēl bieži vīrietis krīt depresijā, sāk lietot alkoholu, skatīties pornogrāfiju. Tās ir divas pamatlietas, kas izjauc jebkuras attiecības. Atkarība no pornogrāfijas, no interneta rietumu pasaulē izjauc ap 70% ģimeņu. Katrs ir savā aparātā, kur sāk čatot ar citiem cilvēkiem, un katrs aiziet savā pasaulē.
Viens no lielākajiem mūsu sabiedrības mīnusiem ir tas, ka nevis meklējam palīdzību no malas, bet atstājam savu partneri vienu ar bērniem. Un tas attiecināms uz abām pusēm – gan sievietēm, gan vīriešiem, jo šobrīd arī ļoti daudzas sievietes sper šo soli.
Liela nozīme ir arī mūsu ilūzijām, visiem tiem sieviešu klubiņiem, kur sievietes iedrošina cita citu: «Jā, uz priekšu, šķiries! Visi džeki ir cūkas!» Mīļās, tas ir ceļš uz nekurieni!
– Bet ja nu mēs esam pelnījušas ko labāku?!
– Tā ir jūsu ilūziju pasaule. Visi prinči aizjājuši, visi zirgi nosprāguši, sevišķi baltie, kurus sauc par leksusiem! Jā, vīriešu pasaule vienmēr būs seklāka, jo citāda viņa nevar būt. Spēka avots esat jūs. Jūs, nevis vīrietis esat intuīcijas un empātijas avots.
Vīrietis to var sasniegt, tikai esot harmonijā ar savu partneri, un vislabāk, ja tā ir sieva.
Vīrietis var kļūt maigs, empātisks, uzmanīgs, jauks, mīlošs tikai un vienīgi tikai tad, ja viņš to ir saņēmis no savas mammas un no savas sievas. Un šeit mēs nonākam pie tā, ka arī ļoti daudzām sievietēm nav šādi resursi. Jo viņām ir ļoti sliktas attiecības ar mammu. Sievietes, kārtojiet to. Fiziskā līmenī – runājot ar mammu vai enerģētiskā līmenī – ejot uz ģimenes konsultācijām vai sieviešu apļiem un veicot rituālus. Tikai jūs esat atbildīgas par mīlestību jūsu ģimenē. Mums tādu resursu nav un nebūs.
Tik daudzi cilvēki man teikuši: «Es ar tēvu nerunāju tāpēc, ka viņš no ģimenes aizgāja!» Kad es jautāju: «Vai tu zini, kāpēc aizgāja?» – atbilde parasti ir: «Mamma teica, ka viņš bija tāds un tāds.»
Bet ej pats un parunā ar savu tēvu, jo bieži vien mammu ilūzijas un aizvainojums ir tāds bullšits!
Jā – stāsts banāls, bet atkārtojas un atkārtosies. Ja tas būs noticis ar jūsu mammu, visdrīzāk notiks arī ar jums un jūsu bērniem un turpināsies, līdz kāda no sievietēm nepieliks to punktu. Jo punktu var pielikt tikai sieviete. Sievietes, jūsos ir spēks dziedināt savas attiecības, dziedināt mammu attiecības, vecomammu attiecības. Es godīgi teikšu, ka nepazīstu nevienu ģimeni, kur sievietes paaudzēs apzināti strādātu un dziedinātu savu dzimtu. Bet neapšaubāmi turpinās vīriešu kastrēšana.
Ja sievietes trīs paaudzēs – vecāmāte, mamma un meita – saka: «Oi, visi vīrieši ir cūkas!» – tad, protams, visām viņām vīrieši būs cūkas. Nav variantu!
– Kā tad ir jāaudzina tie vīrieši?
Kopā ar vīrieti. Visspilgtākie piemēri ir vientuļu skolotāju dēli. Žanra klasika. Un vienā brīdī šie misteri jaukie puisīši vairāk nespēj sevī turēt spriedzi, ko mamma padsmit un vairāk gadu laikā viņos ielikusi. Sekas var būt traģiskas. Ir neiespējami mammai būt mammai un tētim vienlaikus labā kvalitātē. Labais policists un sliktais policists vienā personā – bērns nespēj saprast, kas tad ir tā mamma.
Apzinātā vecumā sievietei ieņemt bērnu tikai tāpēc, ka viņa grib būt mamma, – tas ir liels egoisms un noziegums pirmām kārtām jau pret bērnu.
Var gadīties ļoti foršs vectētiņš, kas aizvieto tēti, bet, ja bērns nav saņēmis šo sava tēva enerģiju, viņš nevar kļūt par harmonisku vīrieti. Ja visus lēmumus dzīvē pieņem mamma, tad vīrieši arī mūžīgi paliek par dēliem. Ja ņemam vērā dabas ciklus, pēc 35 gadiem nevajadzētu dzemdēt pirmo bērnu. Tas ir par vēlu, tāda ir daba. Mēs jau varam uzspļaut Visumam, uzspļaut kosmosam, bet tad arī jārēķinās, ka saņemsim to, ko saņemsim.
Populārākie raksti
– Bet tagad ir īsts veco māmiņu bums. Pirms tam gribas izveidot karjeru, paceļot, pabaudīt dzīvi.
– Jādzemdē bērni, kamēr esat jaunas un stipras. Sieviete plaukst līdz 35 gadiem, pēc tam uzzied un ir skaista. Ja sieviete ir seksuāli apmierināta, tad viņai nevajag lūpukrāsu, nevajag augstpapēžu kurpes un smalkas mašīnas, viņa paliek par sievieti. Un, ja viņai blakus ir normāls vīrietis, kas to sniedzis, lai viņa tāda būtu, viņš neliks viņai šķēršļus iet uz darbu, radīt kaut ko skaistu vai izglītoties.
Pabaudīt dzīvi… Bauda ir šodienas devīze. Izrēķināts, ka Amerikā vidējais dzimumakta ilgums ir divas minūtes. Liftos. Mašīnās. Tualetēs. Bet arī latviešu seksualitāte ir dramatiska. Drusciņ labāk nekā Amerikā ir, bet ne daudz. Eiropā vidējais mīlēšanās laiks ir kādas sešas minūtes.
Latviešu sabiedrībā dominē sievišķā aseksualitāte. Slāviskās izcelsmes sievietēm seksualitāte ir daudz augstākā līmenī, to esmu pieredzējis jaunībā kā vīrietis un tagad kā tantrisko masāžu praktiķis.
Slāviskās tautības sievietes šādos retrītos un semināros orgasmē, bet latvietes saņem kārtējo dozu ar kauna izjūtu un vainas apziņu, ka atkal nav sasniegušas orgasmu.
Tas ir dramatiski, tāpēc arī pieņēmu lēmumu, ka tādus seminārus vairāk nerīkošu, bet strādāšu ar pāriem individuāli, lai nerastos jaunas traumas. Labāk solīti pa solītim. Jo mūsu tradīcijas ir tik ierobežojošas un redzesloks tik šaurs, bet dogmas tik dziļi iesēdušās, ka jāpaiet laikam, lai mēs lēnā garā attīrītos. Mums jāsāk izzināt sevi.
Piemēram, ļoti svarīga lieta, kuru izprotot daudz kas atrisinās, ir sievietes saistība ar Mēness ciklu. Mēness mūs ļoti ietekmē, sevišķi sievietes. Un menstruācijas cikls ir identisks Mēness ciklam – mēnesim tā ir konstanta vērtība, bet jums, sievietēm, tas mainās, un mainās atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, bet tikai vienā šā menstruālā cikla fāzē jūs, sievietes, spējat adekvāti domāt.
– Feministe manī tikko kā paģība no šausmām!
– Tāpēc, ka tas jau ir atkal prāts, kas liek būt vīzdegunīgām, gudrākām par dabu. Meitenes, ja Mēness var pakustināt okeānus, tad, ticiet man, viņš spēj pakustināt arī jūsu emocijas un šķidrumus jūsu ķermenī.
Tāpēc nolaižamies uz planētas Zeme, kur valda dabas ritmi. Vienā fāzē jūs domājat pārāk izpušķoti, otrā pārāk emocionāli un fāzē, ko sauc par PMS, jūs pašas zināt, ko jūs domājat, un tikai vienā fāzītē jūs varat mierīgi domāt. Un, kad sieviete to apzinās, tas viņai ļoti atvieglo dzīvi, pazūd arī menstruālās sāpes, jo menstruāciju norise ir atkarīga no psihoemocionālā stāvokļa.
Ja būsiet mierīgas un saskanīgas ar saviem tuvākajiem un vidi, jums būs brīnišķīgas menstruācijas.
Savukārt, ja būsiet dusmīgas un stresainas, jūsu cikls būs sāpīgs un nepatīkams. Bet, ja šī viena pieminētā fāzīte iekrīt dabas Pilnmēnesī, tad skaidrs, ka jūsu spriestspēja nav iespējama, un šo resursu jums var iedot vīrietis. Sievietēm ziedošā vecumā ir ļoti grūti tikt pie partnera, jo emocijas ir tik augstā līmenī, ka vīrieši no tām baidās. Prāta skaidrība, miers un centrējums ir vīrišķā enerģija, ko bez vīrieša sieviete arī nevar sasniegt. Un šī enerģiju apmaiņa tad arī ir tantra. Ja mēs šo skaisto audeklu, ko sauc par dzīvi, neveidojam divatā, tad tās galā mēs laimīgi nevaram būt. To var tikai jogi, kas spēj savas vīrišķās un sievišķās enerģijas nobalansēt.
– Varbūt mums Latvijā vienkārši nav pietiekamā daudzumā to vīriešu? Es zinu daudzas sievietes, kas labprāt to dzīves audeklu krāsotu kopā ar vīrieti, bet nu nav, ar ko. Un tad viņas aizbrauc uz Itāliju un Spāniju, un tur tie vīrieši burtiski lidinās apkārt.
– Es domāju, ka mēs kā vīrieši esam izlaidušies. Mums konkurences nav. Erektīvā disfunkcija patiešām ir, nodzērušies vīrieši patiešām ir. Bet tās visas ir sekas. Jo sievietes – jūs ceļat mūs. Mēs paši nevaram sevi pacelt. Ja mēs nokrītam un ja mums nav blakus sievietes, mēs tur arī paliekam.
Runājot par ārzemju vīriešiem, kas sievietēm sniedz šo īpašo sajūtu, – viņiem tas ir asinīs. Viņi flirtē.
Un kā ar sievietēm? Vai tad mūsu sievietes uz ielas smaida? Kad es kādai uzsmaidu, tici man – viņa neatsmaida atpakaļ.
Arī mūsu sievietes tajā Itālijā atveras.
– Jo mums ir auksts, mēs visi staigājam sarāvušies.
– Un mēs visu laiku pārprotam. Ja kāds mums skatās acīs un smaida, tad tas nozīmē – viņš mani grib. Vai patiešām mēs nevaram uz mirkli atvērt savu prātu vienkāršai smaida un laipna vārda apmaiņai bez sprieduma un vērtējuma?
Mēs esam tā sapinušies savos dzimumos. Sievietes aiziet vīrišķajā enerģijā – skrien uz fitnesa zāli, lec āliņģos, bet, ja negribat palikt par vīriešiem, tad ar mēru.
Protams, ja sievietei tiešām ir aktīvs horoskops, labi, lai viņa iet un gāž tos vīrišķos darbus, bet tad lai nesūdzas, ka viņai ir pasīvs vīrietis.
Tā ir fizika: aktīva sieviete – pasīvs vīrietis, aktīvs vīrietis – pasīva sieviete. Ja tu spēj savu vīrieti iedvesmot, tad vīrietis ies gāzt tos kalnus. Bet ne otrādi. Un daudzas sievietes apvainojas uz saviem pasīvajiem vīriešiem un vēlas pārtraukt attiecības. Bet ir kā tajā labajā krievu teicienā – na obiženih vodu vozit (uz abižotajiem ūdeni ved). Tas nekur neaizved.
– Kas mammām būtu jāiemāca savām meitām?
– Vislabākās zāles ir savs piemērs un tikumība. Ja mamma pati ir seksuāli apmierināta un dzīvo ar vienu vīrieti, tad meita to pati jutīs un arī vēlēsies tāda būt. Bet, ja viņai nav partnera, tad jāstrādā ar sevi. Kaut gan… Varam jau jogot, cigunot, bet, no malas vērojot sievietes, kas vienas pašas nodarbojas ar šīm praksēm, es tomēr nejūtu no viņām plūstam mīlestību, nejūtu to dziļumu. Ne velti Dieviņš ir radījis mūs kā divus pretpolus, kam svarīgi ir nolīdzināties.
– Kāds būs tavs Valentīndienas scenārijs?
–Te es esmu pateicīgs savai sievai. Kad mēs vēl nebijām precējušies, es pirmo reizi mūžā saņēmu ziedus 14. februārī. Un kopš tā laika 14. februāris ir vienīgā diena gadā, kad es ļauju savai sievietei sev izmaksāt vakariņas. Arī šogad es ļaušu sev būt pasīvākam, sievišķīgam, pieņemošākam un ļaušos savai sievai. Tā ir mūsu tradīcija, kas strādā jau 20 gadu.
Protams, ir bijuši gadi, kad tas ir iesitis pa manu vīrišķību, bet tas arī ir viens no cikliskajiem cēloņiem, kāpēc attiecības jūk pēc 35 gadu vecuma. Jo arhetipiski sievietes šajā vecumā kļūst par karotājām, savukārt mums, vīriešiem, ir jākļūst par mīlniekiem. Sievietes tik tiešām paliek par karotājām, un vīrieši savukārt paliek savā vīrietībā – toksiskajā vīrišķībā un galīgi nekļūst par mīlniekiem.
Un to es arī visiem novēlētu – neieciklēties, palīdzēt partnerim pārvarēt krīzes un augt kopā. Priekā!
