Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atvadīties no ilggadējā Latvijas Nacionālā teātra režisora Mihaila Kublinska ieradās teju viss Nacionālā teātra kolektīvs. Pūtēju orķestris izpildīja nevis sērīgus bēru meldiņus, bet gan jestrus džeza gabalus, piemēram, Luisa Armstronga dziesma Hello Dolly, un to pavadībā Kublinska kolēģi un tuvinieki devās uz kapsētu. Tādēļ Meža kapu apmeklētāji, kuriem nebija ne jausmas, kas tiek pavadīts, pat bija apmulsuši – skat, tiem nu gan jautras bēres!
Taču Mikam, kā viņu dēvēja kolēģi, šādas atvadas būtu pa prātam. Urnu ar režisora pīšļiem bija uzticēts nest aktierim Aināram Ančevskim.
Atvadu ceremonija sākās ar piemiņas brīdi Nacionālajā teātrī. Kolēģi atminējās satikšanos ar Mihailu mēģinājumos, stāstīja par kopā pavadīto laiku. Arī to, cik prasmīgs pavārs un azartisks dejotājs Miks reiz bijis. Aktieri izdzīvoja arī stāstu Kaija vārdā Džonatans Livingstons, kurš bija tuvs režisoram un vienlaikus daudz pasaka par viņa būtību.
Režisors Mihails Kublinskis mūžībā devās šoziem, neilgi pirms 81. dzimšanas dienas. Viņa mirstīgās atliekas tika atrastas 28. martā režisora dzīvoklī, un precīzs nāves datums nav zināms. Diemžēl savas dzīves pēdējos gadus režisors pavadīja dziļā vientulībā. Ne tāpēc, ka viņu būtu aizmirsuši draugi un kolēģi. Tas Mihailam bijis raksturīgi – ik pa laikam pazust un neatbildēt ne uz telefona zvaniem, ne īsziņām. Režisors vadīja ļoti savrupu dzīvi.
Viņa tuvākais radinieks brālis komponists Aleksandrs Kublinskis nomira pirms diviem gadiem. Brāļu attiecības gan nebija tuvas. Arī Meža kapos brāļi apglabāti katrs savā vietā – Aleksandrs mākslinieku kalniņā, bet Mihails iepretim aktieru kalniņam, netālu no viņa kolēģiem Veltas Līnes un Gunāra Cilinska.
