Par to, ka lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšana sprostos, lai iegūtu kažokādu, nav pieņemama, Latvijā spriež jau vairākus gadus. Šogad likumprojekts iesniegts Saeimā, un septembrī tas tika nodots tālākai izskatīšanai komisijā. Lai panāktu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, biedrība Dzīvnieku brīvība skvērā pie Saeimas rīko neparastu akciju – Mēnesis sprostā.
Atbalstot šo iniciatīvu, sprostā labprātīgi sēdējuši vairāki populāri ļaudis – mūziķi Intars Busulis, Ralfs Eilands, Jānis Krīvēns un Anita Intaite, influenceri Beta Beidz un Rojs Rodžers, aktrise Anete Krasovska un citi.
Akcijas rīkotāji atzīst – atbalsts bijis negaidīti liels, un 200 cilvēki piekrituši tupēt būrī, lai pievērstu uzmanību šai problēmai. Reiz pie sprosta pienākusi arī bijusī ministre Ramona Petraviča un pacienājusi protestētājus ar savas dzimšanas dienas kūku. Arī vairāki Saeimas deputāti aprunājušies ar akcijas dalībniekiem.
Divas stundas krātiņā bija dziedātāja Aija Andrejeva. Viņa PDz atzina – nebrīvē pavadīto laiku izmantojusi lietderīgi – nodevusies pārdomām.
«Uzskatu, ka mums nav tiesību audzēt zvērus, lai tos nogalinātu. Es tam nevaru atrast nekādu attaisnojumu. Tagad viss ir pieejams – kādēļ audzēt dzīvniekus kā mežoņiem? Turēt tos krātiņā un pēc tam pucēties viņu kažokos?» neizpratnē ir Aija.
«Man kažoka nav, un tie man nepatīk. Manuprāt, pasaule ir dažādu preču pārpilna, bet mēs nejūtam mēru un sātu. Arī es. Mums, meitenēm, ir grūtāk ar to – gribas daudzas lietas, un bieži vien tie ir emocionāli pirkumi. Sāku to pamanīt un piedomāju, lai šo ieradumu mainītu. Mana sēdēšana būrī ir solis tuvāk pārdomātai dzīvošanai bez milzīgās naudas tērēšanas,» PDz saka dziedātāja un slavē savu vīru mūziķi Jāni Aišpuru, no kura mācās zaļāku dzīvošanu, taupot dabas resursus.
«Es nevāru vairāk ūdens tējkannā, kā tas nepieciešams. Nepērku liellopa gaļu lielveikalā, un laukos cenšos šķirot atkritumus. Nejūtos labi, kad jāmet ārā vēl nederīga pārtika,» atzīst Aija. «Varētu šķist – šā brīža apstākļos nav aktuāli runāt par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, tomēr problēma jau nav tikai kažokādās, tā ir krietni vien lielāka. Uzskatu, ka ir jārunā arī par maziem ķēdes posmiem, lai mūsu paradumi mainītos.»