Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mana attieksme būtu bijusi – ja laimēju, tad laimēju, ja pazaudēju, tad pazaudēju. Bet nu beidzot mierīgu sirdi, nedomājot, ka mani varētu izdzīt no īpašuma, drīkstu te ierīkot darbnīcu un strādāt,» par teju pusotra gada ilgo cīņu pret valsti, kas gribēja atņemt dzīvokli, PDz stāsta tēlnieks un grafiķis Aivars Vilipsōns. Atminoties pēdējo pusotru gadu savā dzīvē, mākslinieks uzsver, ka tas, ko viņa sieva Indra izdarījusi, ir milzīgs darbs.
«Tagad arī daudz siltāk novērtēju savu sievu un, nesot viņai rīta kafiju, ieguldu tajā daudz vairāk mīlestības. Viņa un arī visi, kas palīdzēja, nebija pelnījuši tādu nervu tērēšanu. Jutos izbrīnīts un pārsteigts, ka pat attālāki paziņas metās palīgā, lai atrisinātu manu dzīvokļa lietu. Sapratu, ka neesmu viens. Es nemūžam pats neizdarītu to visu – neietu runāt ar neskaitāmām oficiālām personām, netiesātos…» tagad atzīst Aivars.
Pirms vairāk nekā pusgada presē parādījās publikācijas un TV sižeti, ka Vilipsōnam valsts grib atņemt dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, kuru, samaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, mākslinieks iegādājās 2017. gadā.
Citi lasa
Policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo dzīvoklis, pirms nonāca tēlnieka īpašumā, esot ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu. Kā savulaik atzina tēlnieka sieva Indra Rubene-Vilipsone, viņas cīņa par īpašumu sākusies 2019. gadā, kad pēkšņi pienākusi vēstule no Valsts policijas, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis tiek arestēts kādas izmeklēšanas ietvaros.
Interesējoties, kas par lietu, mākslinieka sieva uzzinājusi, ka dzīvoklim ir nelāga pagātne – miteklis pirms gandrīz desmit gadiem, iespējams, izkrāpts. Turklāt pirms Vilipsōni tikuši pie dzīvokļa, tas jau divas reizes bija mainījis īpašnieku. Indra tolaik LTV1 raidījumam De facto stāstīja: «Sanāk, ka mūsu ģimene ar savu naudu, ar savu dzīvokli atdodam cietušajai personai – Latvijas valstij – visu. Mēs samaksājam par šiem noziedzniekiem, kurus kaut kad tiesās.
Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka mēs tiešām izdarījām visu pēc likuma, bet dzīvokli grib atņemt mums.»
Viņa, cīnoties par taisnīgu iznākumu, bija gatava pat vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas gan nebija nepieciešams, jo Indras uzstājības un sabiedrības sašutuma dēļ Saeima steidzamības kārtā laboja brāķi likumdošanā, kas līdz šim paredzēja atņemt īpašumu labticīgiem pircējiem.
«Kad pirkām dzīvokli, Zemesgrāmatā nebija nekādas atzīmes, ka tas varētu būt saistīts ar izmeklēšanu. Vienmēr biju domājis, ka ieraksts Zemesgrāmatā ir līdzvērtīgs pasei. Taču, ja šādā līmenī valstī nav kārtības, tas jau vairs nav normāli. Tagad es vēsturē būšu iegājis nevis kā grafiķis un tēlnieks, bet ar jēdzienu Vilipsōna precedents. Pateicoties tam, esam palīdzējuši vēl vairākiem cilvēkiem atgūt viņu iegādātos īpašumus. Izrādījās, ka es neesmu bijis vienīgais,» tagad priecīgs ir Vilipsōns.
Uzziņa
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 1. aprīlī nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 17. februāra lēmumu daļā par rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu, un nekustamo īpašumu Rīgā, Zirņu ielā, atstāja mākslinieka Aivara Vilipsōna īpašumā. Nepilnu mēnesi pirms šī lēmuma Saeima steidzamā kārtā pieņēma grozījumus Kriminālprocesā, kas labticīgus nekustamā īpašuma pircējus pasargā no mantas zaudēšanas.
