Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Lidostā nozaudē Agneses dokumentus
Lai gan līdz pat 8. novembrim Amerikā no Latvijas ieceļot ir liegts, žurnālistei Agnesei Drunkai doties pāri okeānam tomēr izdevies, gan ne bez pamatīgiem izaicinājumiem.
«Biju saņēmusi uzaicinājumu uz Amerikas Latviešu apvienības 70. jubilejas kongresu Čikāgā. Šis bija mans pirmais ceļojums uz ASV, un tur nokļuvu, pateicoties ne tikai vīzai, bet arī īpašai atļaujai, kuru man sarūpēja Amerikas latvieši un Latvijas vēstnieks Amerikā,» skaidro Drunka, kas ir ne tikai Bez tabu, bet arī Latvijas Radio 1 raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts vadītāja.
Visas nepieciešamās atļaujas gan negarantēja viņas raitu iekļūšanu sapņu zemē.
«Minhenes lidostā īsi pirms iekāpšanas reisā uz Čikāgu elektroniskajā sistēmā pēkšņi uzrādījās, ka mani dokumenti mistiski ir kaut kur pazuduši,» atminas Agnese.
Viņai sistēmas kļūdas dēļ nakti vajadzēja pavadīt Minhenē.
Sajūsmā par debesskrāpjiem
Turpmākais ceļojumā piedzīvotais Agneses elpai licis sajūsmā aizrauties.
«Čikāgā jau ceļā līdz viesnīcai izbaudīju skatus ar debesskrāpjiem. Vakarā vēl devos izbraucienā ar kuģīti pa Mičiganas ezeru un priecājos izgaismotajiem debesskrāpjiem. Vēlāk ekskursijā ik pa brīdim sevi pieķēru pie domas: tā, šo vietu esmu redzējusi filmā, bet šo – reklāmā,» atklāj Agnese. Pie septiņu stundu laika starpības Drunka pieradusi viegli.
«Mana laika atskaite bija tāda – tad, kad Latvijā sākās komandantstunda, Čikāgā bija pusdienlaiks,» atminas Agnese, ar kuru tieši pusdienlaikā mēģinājuši sazināties draugi un kolēģi.
Darba komandējums otrpus okeānam nebija kļuvis par šķērsli, lai Drunka atteiktos no savas iknedēļas aukstuma peldes, kuras praktizē jau otro gadu.
«Tās parasti notiek svētdienās. Tā kā biju apmetusies viesnīcā līdzās Mičiganas ezeram, jutu vilkmi tajā iegremdēties. Lai gan peldējos agri no rīta, ūdens ezerā bija tikpat silts kā gaiss Čikāgā. Amerikā piedzīvoju gan saulainas un siltas, gan pamatīgi vējainas un lietainas dienas, netālu pat plosījās tornado, taču, paldies Dievam, tas man veiksmīgi pagāja secen,» pavēsta Agnese.
Birkens izvizina pa Čikāgas skaistākajām vietām
«Kad braucu uz Čikāgu, ne viens vien man jautāja – vai dodos satikt Čikāgas piecīšus? Man pat prātā neienāca, ka tā arī būs,» atzīst Agnese. Grupas līderis Armands Birkens ir viens no Čikāgas Latviešu biedrības aktīvistiem, un piedalījās arī kongresā. «Ir divas lietas, kas man visspilgtāk palika atmiņā no šī kongresa. Pirmā – Amerikas latviešu visbiežāk uzdotais jautājums, lai arī par kādu tēmu tiktu runāts, ir – kā varam palīdzēt Latvijai? Otrā ir sajūta, kas ne brīdi nepameta, – lai gan nevienu īsti nepazinu, šķita, ka esmu ieradusies radu saietā, kurā visi bija patiešām ļoti draudzīgi,» atklāj Agnese.
Tieši šādu sajūtu Agnese izbaudījusi arī, satiekoties ar Čikāgas piecīšu Armandu. «Viņš kopā ar Aigu Bērziņu, kura Čikāgā dzīvo jau vairāk nekā 20 gadus, mani uzaicināja vakariņās. Pēc tam Armands pieteicās mani izvadāt pa pilsētu, jo ar kājām apstaigāt visas skaistās Čikāgas vietas, nav iespējams,» stāsta Agnese. «Kāpjot ārā no Armanda mašīnas, ieraudzīju, ka tās numurzīme ir Piecīši,» atminas Drunka.
Par jautru piedzīvojumu viņai izvērtusies arī kafejnīcas Starbucks apmeklējums.
«Amerikas latvieši apcēla mani uzvārda dēļ jau tad, kad aizkavējās mana ierašanās Čikāgā.
Viņi smējās, ka mani nelaiž Amerikā, jo mans uzvārds angļu valodā nozīmē – piedzēries.
Kad, kafejnīcā pasūtot dzērienu, nosaucu savu uzvārdu, puisis aiz letes uz mani ļoti dīvaini paskatījās, bet tomēr pagatavoja dzērienu, atzīmējot – Drunk. Mūsu saruna notika ar sejas maskām aizklātām sejām, laikam visus burtus sadzirdēt nebija iespējams,» nosmej Agnese.
