Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nodod uguņus kā neviens
«Esmu parasts džekiņš, kurš mazliet sevī saputrojās un izdomāja – jādara tā, un man viss sanāks! Galvenais ir ticēt sev,» PDz saka reperis Prusax – jauniešu elks, no kura izaicinošajiem un rupjajiem tekstiem dažbrīd vecākiem mati ceļas stāvus.
«Tikai vienreiz kāds dusmīgs sencītis man uzrakstīja, ka viņa bērns klausās manu mūziku un viņam tas nepatīk,» apgalvo viņš.
Karjeru mūzikā Prusax sāka pirms diviem gadiem, un viņa hits Pirmais līgā vietnē YouTube ir skatīts vairāk nekā pusotra miljons reižu, bet soloalbums A+ šogad tika nominēts divās kategorijās mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons.
«Neesmu degradēts muļķis, kurš neko nedara un tikai lamājas. Savā vecumā esmu izdarījis daudz vairāk nekā liela daļa četrdesmitgadnieku,» uzsver Prusax.
«Pats skolas laikā klausījos mūziku, kur čaļi angliski repoja, ka visi cilvēki ir nožēlojami tārpi. Turklāt rupjības mūsdienās ir ne tikai repā. Noklausieties Džastina Bībera dziesmu Yummy! Tā ir par to, cik ļoti viņam patīk nodarboties ar seksu. Bet tas ir pops un Bībers, tādēļ neviens neiebilst. Kad dziesmā ko līdzīgu saka latviski, visi šausminās – kā tā var?» spriež reperis.
Debijas albumu ir noklausījušās arī puiša mamma un ome. «Omei patīk tas, ko daru, – viņa feisbukā šēro visas manas dziesmas,» teic Prusax. «Par rupjībām dziesmās gan dažreiz pajautā – kāpēc tā, Rihard? Parasti atbildu – kā ir, tā ir!» Mammas attieksme pret dēla daiļradi mainījās, kad viņa pirmo reizi atnāca uz dēla koncertu klubā Melnā piektdiena, un tas bija pilnībā izpārdots.
«Agrāk mamma bija pārliecināta, ka manu mūziku klausās labi ja pieci cilvēki,» smej Prusax.
Tas gan bijis traks koncerts. «Neviens cits nespēj tā iekustina pūli un nodod tādus uguņus kā es un mani džeki! Pēc uzstāšanās Melnajā piektdienā mums aizliedza to vēl kādreiz tur darīt, jo klubs gandrīz sabruka. Pēc koncerta bija ielauzta ne tikai skatuve, bet arī galdi. Fani lēkāja tik traki, ka, esot uz skatuves, jutu – tieku mētāts pat nekustoties,» atceras Prusax.
Džeks no Baldones
«Pirmos 12 gadus nodzīvoju Baldonē un tad pārvācos uz Rīgu,» atklāj Prusax un parāda uz labās rokas uztetovēto Baldones ģerboni. «Ja es nebūtu no Baldones, visticamāk, tagad nedarītu to, ko daru. No manas dzimtās pilsētas ir vēl divi reperi, un mums ir savs piedūriens par to, ka no Baldones nāk Latvijas labākie reperi,» smej viņš.
«Skolā man padevās tikai vizuālā māksla un mūzika,» atklāj reperis. Līdz 7. klasei viņš mācījās Āgenskalna sākumskolā, pēc tam turpināja skoloties Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.
«Skolā sev uz galvas nevienam neļāvu kāpt. Ja kāds uzbrauca, uzreiz metu atpakaļ.»
«Taču jau no pirmās klases man bija brilles, kuru dēļ sākumā bija problēmas ar pašvērtējumu. Tagad man brilles patīk. Bieži ar tām pat aizmiegu. Mūsdienās brilles vispār nav problēma, jo tu vari ar tām izskatīties stilīgs. Cilvēkiem jābeidz uztraukties par tādām lietām. Kādu Dievs tevi ir uztaisījis, tāds arī esi,» uzsver Prusax.
«Tagad nožēloju, ka skolā neiemācījos krievu valodu. Man bija skolotāja, kurai nebija vēlme kaut ko mācīt. Viņas stundās spēlēju spēļu konsoli,» atminas viņš. Līdzīgi veicies arī ar vācu valodu. «Vācu valodā varu pateikt labi ja piecus teikumus. Skolā man nepatika vācu valoda, tādēļ pašmācības ceļā apguvu angļu valodu un vidusskolas eksāmenu nokārtoju uz 9,» stāsta viņš.
«Visas savas dziesmas esmu sarakstījis aptuveni 20 minūtēs un būdams skaidrā. Daru to, kad man ir iedvesma,» stāsta viņš. Vairākās ietverti stāsti no puiša skolas dienu pieredzes, un tie ļoti uzrunā pusaudžus. «Vidusskolā sapratu – negribu sekot nekādām sabiedrības normām.
Piemēram, tev matemātikā ir četri, tāpēc esi lohs. Labi, man ir četri matemātikā, bet man ir izpārdoti koncerti! Man nesanāk matemātika, bet sanāk taisīt muzonu. Kur problēma? Visi laimīgi!
Gribu, lai, klausoties manu albumu, cilvēki nenoķer pozitīvu lādiņu. Lai notic paši sev. Ja šis mazais pirdiens ir uztaisījis albumu, dabūjis divas nominācijas un lauž sistēmu, tad arī tu to vari,» aicina Prusax.
Reps, narkotikas un tetovējumi
«Pēc vidusskolas mamma teica, ka ir gatava sponsorēt manu tālāko izglītību, galvenais, lai turpinu kaut kur mācīties,» atceras reperis. Latvijā neko sev interesantu viņš neatrada, tāpēc devās uz Nīderlandi studēt videospēļu dizainu.
«Nīderlandē dzīvoju mazā pilsētiņā Enšedē, kur pārsvarā bija tikai pensionāri un studenti. 18 gadu vecumā bija jāsāk par sevi rūpēties pašam, un bija traki. Mans uzturs sastāvēja no gaļas bumbiņām ar makaroniem un marihuānas, kas tur ir legāli nopērkama. Divu gadu laikā zaudēju astoņus kilogramus svara,» neslēpj Prusax.
«Nekaunos atklāt – no narkotikām pamēģināju gandrīz visu, kas nav saistīts ar šļircēm.»
«Es gan neiesaku jauniešiem lietot narkotikas! Tās pamēģināju dzīves eksperimentālajā posmā, kad jutos mazliet pazudis, atrauts no ģimenes un draugiem. Līdz visam šajā dzīvē jānonāk pašam. Arī līdz apskaidrībai, uz ko esmu gatavs, ko no tā iegūšu. Ja lec tajā iekšā, neko nezinot, tu esi muļķis,» spriež Prusax. «Mūsdienās lielākā problēma jauniešu vidū ir tā, ka viņi nezina, ko lieto. Jo lieto daudzi un daudz ko. Šobrīd es nelietoju neko,» uzsver viņš. Pastudējis divus gadus, viņš no Nīderlandes atgriezās mājās.
«Aprīlī būs trīs gadi, kopš esmu Latvijā,» teic Prusax. Repam viņš pievērsās jau Nīderlandē. Tur arī radās puiša skatuves vārds. «Mani draugi bija rumāņi, bulgāri un nīderlandieši, kas nespēja izrunāt vārdu Rihards. Viņu Rišāāārd mani kaitināja, tādēļ tiku iesaukts par Roach, kas angliski ir prusaks.
Draugu kompānijā biju džeks, kas pabeidza džointus (marihuānas cigaretes – PDz), kurus arī sauc par roach. Atbraucot mājās, ar laiku iesauku latviskoju. Tagad par Prusaku mani sauc gan mamma, gan ome. Lai gan sākotnēji manai iesaukai nebija nekāda sakara ar tarakānu, esmu piedūries un ticis pie vairākiem prusaka tetovējumiem,» atklāj reperis. Redzamākais ir uz sejas.
Naudu pelna ar kendamām
Reperim ir ārzemēs tapuši videoklipi, kuros ir viss šai subkultūrai piederīgais – daudz naudas, dārgi auto, bagātnieku cienīgas atpūtas vietas. Uz jautājumu, par kādiem līdzekļiem ko tādu dabūjis gatavu, Prusax atbild: «Par kendamas naudu! Starp citu, arī nauda, ar kuru mētājos klipā, ir īsta.»
Viņš ir viens no populāro koka rotaļlietu – kendamu – ieviesējiem Latvijā.
«Esmu drošs, ka, darot lietas, kas patīk, nauda pie tevis noteikti atnāk. Labs piemērs ir kendamu veikals, kura līdzīpašnieks esmu. Mums ar veikala izveidotāju Ingu Rutuli nebija plāna no mazās koka rotaļlietas uztaisīt milzu biznesu. Mums vienkārši patika spēlēt kendamu,» skaidro mūziķis.
«Es to sāku darīt, pirms iepazinos ar Ingu. Pirmo kendamu nopirku internetveikalā AliExpress par kādiem pieciem eiro. Kad biju iemācījies visus trikus, sapratu, ka gribu labāku kendamu. Sazinājos ar Ingu, kuram arī bija savs internetveikals, un teicu, ka varu palīdzēt to popularizēt. Tobrīd jau nodarbojos ar repu, un man bija daudz fanu.
Reiz redzēju sapni, ka mums ir savs veikals un tur ir pilns ar bērniem. Izstāstīju to Ingum un teicu, ka mums vajag Rīgā īstu veikalu. Nu jau izveidots arī otrs – Liepājā. Tagad kendamu popularitāte Latvijā ir kritusies, bet tas ir normāli. Tās sūtām uz citām Eiropas valstīm, kur tagad notiek tas, kas pirms gada bija Latvijā,» par veikalu, kura apgrozījums pirmajā darbības gadā bija miljons eiro, stāsta Prusax.
Ko nozīmē viņa tetovējumi?
Arī debijas albuma nosaukums A+ uztetovēts uz repera sejas. «Kāpēc A+? Skolā mācījos uz trim un četrām ballēm, bet dzīvē esmu apņēmies būt sevis labākā versija jeb A+, kas ASV sekmju vērtēšanas sistēmā ir 10. A+ bija arī mans pirmais tetovējums uz sejas,» skaidro PRUSAX.
To, ka uztetovējis uz sejas prusaku, sākumā jaunais mūziķis mammai teikt neesot gribējis. Taču jau nākamajā rītā viņu pārsteidza satraukta mammas balss telefona klausulē. «Viņa jautāja – kāpēc, ieejot internetā, pirmā ziņa, ko redzējusi, ir – Prusakam ir jauns sejas tetovējums? Un bilde pa visu ekrānu! Zinot, ka mamma Instagram nelieto, biju tur ielicis storiju par savu tetovējumu. Protams, viņa mani sarāja.»
«Bēdīgā sejiņa ir piemiņa par Nīderlandē pavadīto laiku. Atgādinājums sev pašam, ka nevajag stresot par dzīves sīkumiem.»
Nedāviniet man puķes!
Par pārsteigumu daudziem Zelta mikrofona ceremonijā balvas reperim šogad gāja secen. Kategorijā Hiphopa mūzikas albuma uzvaras laurus plūca repere Viņa jeb Zelma Jēgere, bet par Labāko debiju atzina Patrishas albumu.
«Par Zelmu priecājos, bet par Patrishu ir mazliet skumji. Man beksteidžā pēc tam daudzi teica: «Prusak, šo gan es nesaprotu!» Tajā brīdī pat biju dusmīgs. Zelma savu muzonu taisa pati, bet Patrisha mūziķu aprindās tiek saukta par industrijas stādu.
Jā, viņa ir ļoti fotogēniska, taču pati mūziku nerada. Dzied, ka dzer Molotova kokteili. Bet, kad es viņai pajautāju: «Tu vispār zini, kas ir Molotova kokteilis?» – viņa atbildēja, ka nezina.
Patrishas albumā ir tikai sešas dziesmas, turklāt gadu vecas. Manā debijas albumā ir 14. Man Spotify ir uz pusi vairāk klausītāju nekā viņai. Katrai dziesmai ir tik daudz klausījumu, cik viņai – visklausītākajai,» uzskaita Prusax.
Arī vērtējot citus Latvijas mūziķus, jaunpienācējs šovbiznesā ir tiešs un bezbailīgs. «Ozols ir mans neoficiālais hiphopa sencītis Latvijā. Viņš bija par mani dzirdējis, un mēs sačomojāmies. Mums ir līdzīga domāšana. Vienīgais, kas saglabājis īstumu tajā, ko dara.
Gacho klausījos skolas laikā, kad viņam bija dziesma Stampā grīdu. Kad paklausos, ko viņš deklarē kā Mesa, man tas šķiet feiks. Nezinu nevienu zem 30 gadu vecuma, kurš klausītos Mesu. Arstarulsmirus ir ļoti gudrs cilvēks, taču cenšas darīt to pašu, ko Mesa. Mūzika, ko viņš laida ārā, būdams Gustavo, ir viens no labākajiem repiem Latvijā,» uzskata Prusax.
Pavasarī kopā ar reperiem ansi un Edavārdi un grupu Singapūras satīns Prusax apceļos Latviju ar koncertsēriju Republikas tūre 2020. Vaicāts, ar ko viņu var iepriecināt fani, Prusax teic:
«Galvenais – lai nedāvina puķes. Man besī puķes! Tā ir pasaulē lielākā naudas izšķiešana – nogalini augu un tad aiznes to cilvēkam, kas to pēc kāda brīža izmet.»
«Man var nest saldumus. Īpaši man garšo Toffifee konfektes. Bet man var nest arī vienkārši ūdeni. Senāk sūcu koliņas, bet šogad cenšos mainīties. Nēsāju līdzi ūdens pudeli. Taču visvairāk man patīk, ja cilvēks vienkārši pienāk klāt un parunā kā ar parastu džeku.»
