Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tenors Aleksandrs Antoņenko pandēmijas dēļ jau ilgāku laiku ir Latvijā. Brīvajos brīžos mākslinieks aizrāvies ar ēdienu gatavošanu un apguvis pat marokāņu virtuves smalkumus. Taču mirkļu, ko veltīt tikai sev, gan esot maz.
«Atbraucu uz Mazo Mežotnes pili, lai dziedātu Pētera Čaikovska dziesmas. Dažas no vairāk nekā tūkstoš viņa sarakstītajām, kas mani uzrunājušas visvairāk. Visu dienu bija mēģinājumi. Man gan bija līdzi makšķere, bet tā arī nesanāca laiks pamakšķerēt,» pēc koncerta PDz atzinās Aleksandrs. Čaikovska mūzika viņam esot īpaši tuva, un, pētot izcilā krievu komponista biogrāfiju, viņš atklājis kādu interesantu faktu – visi skaņdarbi esot rakstīti ar priekšapmaksu.
«Tagad visu laiku dziedu. Šajā laikā Latvijas publika mani dzirdēs daudz, tāpēc apgūstu vairākas jaunas programmas, jo nevaru izpildīt vienu un to pašu,» teica operdziedātājs.
Pandēmijas laiks pamatīgi iedragājis viņa radošos plānus.
«Biju spiests lauzt vairākus nozīmīgus līgumus ar pasaules opernamiem un koncertzālēm, tagad man ir jāpelna iztika tepat Latvijā. Tāpēc grafiks jau ir pilns. 1. oktobrī Daugavpilī koncertēšu kopā ar pianistu Reini Zariņu, nupat Latvijas Nacionālās operas direktors Egils Siliņš man piedāvāja 6. oktobrī dziedāt izrādē Toska.
Jau 10. oktobrī Vidzemes koncertzālē Cēsis uzstāšos Andreja Žagara piemiņas koncertā, bet Rīgas operas festivālā būšu Hermaņa lomā izrādē Pīķa dāma.» Aleksandrs atklāja – ja vien nebūs nekādu ierobežojumu, tad 27. novembrī viņš dosies dziedāt uz Grieķiju, bet janvārī plānots uzstāties Zviedrijas Karaliskajā operā. «Bija arī piedāvājums no Somijas dziedāt izrādē Trubadūrs, taču man nepietika ar trim mēģinājumiem lomai, ko neesmu dziedājis. Tāpēc šim piedāvājumam atteicu,» tā Antoņenko.
