Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Šis ir tas slavenais velosipēds, kuru norādīju amatpersonas deklarācijā. Jaunzemes kundze man jautāja, vai tiešām tas ir tik vērtīgs, ka jāraksta deklarācijā, bet, godīgi sakot, es tajā visā nebiju pārāk iedziļinājies. Bija rakstīts, ka jāuzrāda visi transportlīdzekļi, tāpēc visus, kas man pieder, – divriteni, airu laivu un automašīnu – arī uzrādīju. Neierakstīju tikai divus vēja dēļus,» PDz stāsta kultūras ministrs.
«Tas ir vecs Holandes zirgs!» par savu braucamo ar lepnumu saka Puntulis. «Šis velosipēds man nav pārāk sen. Tas bija lietots, bet ļoti labā stāvoklī. Ilgi meklēju, jo gribēju nopirkt tieši šādu holandiešu retro brīnumu,» atzīst viņš.
«Pirmkārt, apzināti gribēju iegādāties sieviešu velosipēdu, lai varētu ērti un ātri uz tā apsēsties,» atklāj Puntulis. «Bet ieraduma dēļ es tik un tā sēžos uz riteņa, metot kāju pāri neesošam rāmim,» smejas viņš. «Man mājās ir vairāki divriteņi, arī sporta velosipēdi ar daudziem ātrumiem, bet pa pilsētu ar tādiem nav pārāk ērti braukt. Tāpēc kādu laiku izmantoju savas kundzes Sandras sieviešu velosipēdu. Ņemot vērā, ka viņa augumā ir daudz mazāka par mani, tad viņas velosipēdam ir 26 collu riteņi. Tie, kas mani redzēja ar to minamies pa ielu, atzina – es izskatos vienkārši komiski. Zem mana auguma to divriteni nemaz nevarēja redzēt,» atceras Puntulis.
Tāpēc, meklējot jaunu braucamrīku, obligātā prasība bija 28 collu riteņi. «Vēl viena lieta, ko gribēju, – lai velosipēdam būtu trīs ātrumi, jo, kad braucu pa Skolas ielas veloceliņu uz darbu, tad no kalna ir ļoti ērti braukt, bet, kad dodos uz mājām un jāminas kalnā, bez trešā ātruma ir pasmagi,» skaidro viņš. Kad Nauris sludinājumā ieraudzīja velosipēdu, kas perfekti atbilst visām viņa prasībām, daudz nedomājot, to nopirka. «Esmu pārlaimīgs! Īpaši skaists ir sēdeklis. To nesen pat gribēja nozagt. Acīmredzot zagļi nebija varējuši to noraut, tāpēc bija tikai salauzuši. Bet to man ātri saremontēja.»
«Pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdu – tas man nav nekas jauns. Kad strādāju Operā, uz darbu vienmēr braucu ar divriteni. Taču neesmu ekstrēmists – ja uz ielas ir ledus vai gāž lietus, es izvēlos citu transportlīdzekli, ar ko tikt uz darbu,» saka Puntulis un uzsver – ikdienā braukšanai ar velosipēdu ir daudz priekšrocību.
«Ņemot vērā, ka pandēmijas dēļ mans baseins, kuru apmeklēju, šobrīd ir aizvērts, veselības dēļ ar riteni cenšos braukt iespējami biežāk, jo man pietrūkst šīs fiziskās aktivitātes,» stāsta viņš.
«Manuprāt, pārvietoties pa pilsētu ar mašīnu, ir tāds padomju mantojums. Cilvēki kādreiz domāja – nu, kā es te tagad pieaudzis un turīgs cilvēks braukšu ar velosipēdu kā tāds nabadziņš? Esmu taču spējīgs nopirkt auto un arī degvielu ieliet! Tas nekas, ka šis cilvēks stāv sastrēgumā, un es ar velosipēdu esmu viņu jau četras reizes apdzinis. Tomēr doma, ka automašīna ir statusa apliecinājums, nekur vēl nav pazudusi. Šo aizspriedumu vajadzētu izskaust,» uzskata viņš.
«Kad braucu ar velosipēdu par Rīgas ielām, mani pamana un sveicina daudzi nepazīstami cilvēki. Mazliet neierasti, taču patīkami,» atzīst kultūras ministrs.
