Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Indra Roga
Visām novēlu tādu vīru
«Mūs kopā saveda tagadējais Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, kurš man savulaik teica: «Tev jāiet studēt maģistrantūrā pie Gruzdova.» Teicu, ka neiešu, jo man no viņa ir bail,» atminējās Mihaila atraitne, aktrise un režisore Indra Roga. «Nebiju redzējusi nevienu viņa izrādi, kad pa taisno no kādas filmēšanās devos uz Siliņa noorganizēto satikšanos ar Gruzdovu.
Biju sakrāsojusies un izskatījos ļoti negruzdoviski. Ienācu Dailes teātrī un redzu – gar pašu gaiteņa malu veļas kaut kāds puteklis ar tējas krūzi rokās.
Kad Gruzdovs bija atvēlies pie manis, es teicu: «Gribu mācīties maģistrantūrā par aktrisi, man nav ambīciju būt režisorei.» Viņš tikai novilka: «Nu, labi, labi – apskatīsimies…» Iedodot man čupiņu ar uzdevumiem, viņš teica spārnoto frāzi: «Jebkurš sūdīgākais eķūds ir labāk par visģeniālāko teoriju.» Šie uzdevumi man bišķiņ norāva jumtu. Es mācījos būt ledus karaliene. Gruzdovs man teica: «Ej un vadi aktieriem treniņu! Ja kāds kavē, nelaid iekšā, lai nāk pie manis!» Viņam bija ļoti stingri principi,» atminējās Indra. «Mēs kopā esam palaiduši dzīvē trīs kursus, un pedagoģijā man viņa ļoti pietrūkst. Tā spridzināt, kā Gruzdovs ar saviem cuki, mauki, invalīdi, es nevaru atļauties,» smaidot atzinās Roga. «Gruzdovs ļoti cienīja sievietes. Viņš teica: «Mēs, visi vīrieši, cuki, bet viņas nē, jo dzemdē bērnus. Viņām ir brīnums.» Gruzdovs bija brīnišķīgs cilvēks ar brīnišķīgu humora izjūtu. Arī ļoti vīrišķīgs un atbildīgs. Visām meitenēm novēlu tādu vīru, kāds bija man,» sacīja Roga.
Ģirts Ķesteris
Neļāva kļūt par drinku tirgoni
«Es Gruzdovu saucu par rīkstnieku. Ne jau to, kurš meklē āderes, bet to, kura rokās vienmēr bija rīkstes, ar kurām viņš pēra arī mani. Paldies tev, Miša, par to,» piemiņas vakarā režisoru atminējās aktieris Ģirts Ķesteris. Tieši pateicoties Gruzdovam, viņš savulaik kļuvis nevis par apsviedīgu bārmeni, bet izcilu aktieri. «Savulaik biju iniciators bāra izveidei kopā ar teātra kolēģiem. Līdzekļus tam piešķīra Valmieras Drāmas teātra direktors Pēteris Sūcis. Viens ko kolēģiem aizbrauca uz bāzi un sapirka alkoholiskos drinkus, ar kuriem arī pats mazliet pamielojās. Iespējams, arī salāpījās nākamajā dienā un ieradās uz mēģinājumu pālī. Režisors Agris Māsēns uzreiz pārtrauca mēģinājumu, aizskrēja sūdzēties pie direktora, kas izdarīja secinājumus un teica: «Nekāda bāra nebūs!» Sūcis gribēja atpakaļ aizdoto naudu, tādēļ es uzsāku aktīvu dzērienu iztirgošanu. Līdz Gruzdovs, pie kura tolaik spēlēju, man paziņoja: «Ja negribi atlikušo mūžu stāvēt aiz bāra letes, nospēlē pārliecinoši sev uzticēto lomu!» Metu malā drinku tirgošanu un ķēros klāt lomai,» vēstīja Ģirts.
Maija Doveika
Mišu izjutu kā savu Rīgas tēti
«No visas sirds esmu viņam pateicīga par vienu lietu – Miša man deva visu pasaules laiku,» norādīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika. «Mani kursabiedri par to pat smējās. Kad mums vajadzēja spēlēt etīdes, kursabiedri teica – lai es nospēlējot divas, ar to nodarbība arī būs galā. Miša ļāva man mocīties aktieriskās konvulsijās un bezgalīgi meklēt, līdz es atradu ticību tam, ko daru. Viņš vienkārši pacietīgi sēdēja un uz to visu noraudzījās. Tas man deva ticību brīžos, kad es neticēju sev nemaz. Un tādu brīžu bija ļoti daudz. No Mišas nekad nedzirdēju tādu tekstu kā no citiem režisoriem: «Taisiet to mākslu īsāku!» Savā ziņā es Mišu izjutu kā savu Rīgas tēti, kura alku.
Man bija svarīgi, ka ir kāds cilvēks, kas pret mani ir mazliet stingrs un prasīgs.
Ka ir kāds, kurš mani nemitīgi tur uz radošās gāzes liesmiņas un dod dzīvei ietvaru. Miša tāds bija! Paldies, ka mūsu dzīves ceļi krustojās,» pavēstīja Doveika.
Citas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
