Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Nekādas lielās svinības šajos laikos noorganizēt nav iespējams, un diez vai vectēvs maz tādas gribētu. Daudz cilvēku – tas viņam būtu diezgan nogurdinoši. Taču mēs – tuvākie ģimenes locekļi – pie viņa ciemos gan aizbrauksim,» PDz saka režisora Rolanda Kalniņa mazdēls Latvijas Universitātes docents Valts Kalniņš.
«Pateicoties vectēva dzimšanas dienai, 9. maija politiskais fons mūsu ģimenē veiksmīgi tiek palaists garām,» smaidot piebilst viņš.
Telefonsarunas Rolandam Kalniņam brīžiem vairs nevedas tik viegli, jo dzirde ar gadiem kļuvusi švakāka, taču viņš vēl aizvien esot pie labas veselības.
«Ņemot vērā cienījamo vecumu, vectēvs turas diezgan labi. Regulāri arī pa druskai vingro, lai uzturētu sevi labā omā. Viņš ir savakcinējies pret kovidu, jo šai lietai jau no paša sākuma piegāja ļoti atbildīgi. Vectēvam nebija nekādu šaubu, ka to vajag darīt, un pēc potes viņš jutās labi,» piebilst Valts.
«Rolands regulāri klausās un skatās ziņas, seko līdzi visiem notikumiem Latvijā un pasaulē. Viņš aktīvi domā par sabiedriskajiem procesiem, zina, ko katrs ministrs dara, ko valdība lemj, iedziļinās lietu būtībā. Viņu tas vienmēr ir stipri interesējis, protams, pēdējā laikā arī tēmas par veselību.
Brīnišķīgi ir tas, ka viņa nu jau gandrīz 99 gados, vectēvam vēl aizvien ir skaidra pasaules uztvere.
Gribētos katram, kurš spējis tik ilgi nodzīvot, tādu novēlēt saglabāt,» lepojas Kalniņa mazdēls.
Arī interese par kinopasauli, kuras daļa viņš allaž bijis, Kalniņam nav zudusi. «Vectēvam gan vieglāk ir filmas skatīties uz lielā ekrāna, un kinoteātrī diemžēl ierobežojumu dēļ viņš jau ilgi nav bijis. Līdz pat pandēmijas sākumam viņš regulāri to apmeklēja – skatījās gan jaunos latviešu, gan ārzemju darbus,» atklāj Valts.
Pirms trim gadiem Rolands Kalniņš kopā ar kolēģi kinooperatoru Miku Zvirbuli un mazdēlu Valtu devās uz Kannu kinofestivālu, kur tika godināts režisora leģendārais 1967. gadā uzņemtais kinodarbs Elpojiet dziļi jeb Četri balti krekli, kas uz ekrāniem cenzūras dēļ nonāca 20 gadus vēlāk. «Tas bija viņa pēdējais ārzemju ceļojums, un tas bija ļoti liels piedzīvojums, patiesi pacilājošs brīdis mums visiem. Kad es to atceros, man vēl aizvien sirdī ir svētku izjūta,» saka Valts. Toreiz, stāstot par gatavošanos nozīmīgajam ceļojumam, režisors Rolands Kalniņš PDz sacīja: «Noteikti būšu uzvalkā, un balts krekls man arī būs!»
Režisora mazdēlam Elpojiet dziļi arī ir sirdij tuvākais vectēva darbs. «Manā uztverē tā ir pati brīvākā PSRS laikā Latvijā uzņemtā filma,» teic viņš.
«Cik esmu novērojis, tad vectēvs nekad nav bijis pārņemts ar kādām taustāmām mantām. Nekad neesmu jutis, ka viņš pēc tām būtu tīkojis. Tādēļ diez vai ar mantiskām dāvanām viņu jubilejā varētu pārsteigt. Sirsnīga saruna viņam noteikti ir daudz nozīmīgāka. Jubilejā vectēvam es novēlu saglabāt to spēju – gan fizisko, gan garīgo –, lai mēs kopā pēc kovidlaika beigām vēl varētu aiziet uz kino. Un galvenais – lai viņš to gribētu, jo tas nozīmētu, ka viss viņam ir ļoti, ļoti labi!» tā Kalniņa mazdēls.
Pusgadsimtu Rolands Kalniņš ir darbojies kino un uzņēmis 14 pilnmetrāžas filmas. Viņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, saņēmis Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā un Izcilības balvu kultūrā par filmu Elpojiet dziļi jeb Četri balti krekli.
