Pakāpties virs jūras Kurzemes bākās

Akmeņraga bāka

Kāpēc Akmeņraga bāka ir īpaša? Jo tā atrodas vienā no kuģošanai bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tā brīdina par akmeņainu, gandrīz četrus kilometrus garu sēkli, kas iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Ne jau velti te notikušas daudzas kuģu katastrofas, bet parasti izceļ Latvijai tik nozīmīgā tvaikoņa Saratov uzskriešanu uz sēkļa 1923. gada septembrī. Saratov ir slavens ar to, ka 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu. Kad kuģis avarēja, tā vraku nācās iznīcināt – tvaikoni saspridzināja.

Akmeņraga bāka atrodas apmēram 70 kilometrus no Ventspils, pie tās var nokļūt, braucot no Ziemupes puses.

Bāka ir celta vairākas reizes. Kad pie darbiem ķērās 1885. gadā, materiālus veda pa jūru no Liepājas, bet pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem. Tapa 28 metrus augsts sešstūrains piramīdveida koka tornis, ko apšuva ar koka dēļiem.

Citi lasa

Traģēdija

Sedokova vēl aizvien esot slimnīcā, Timmas draugu ASV šokē viņas teiktais par Jāni

Marta Kalniņa

Traģēdija

Timmas pirmā sieva Sana: «Mēs visi tikām ierauti līdzi tajā bedrē.» 9 gadi mīlestības, 5 gadi smagu pārdzīvojumu

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Gāja laiks un nācās būvēt pamatīgāku bāku. 1911. gadā uz sešus metrus augsta granīta pamata uzcēla jaunu bāku – apaļu ķieģeļu torni. 32 metrus augstajai bākai iekšpusē ap visu iekšējo sienu atradās vītņveida kāpnes, un bākai nebija iekšējās kolonnas. Toties gaismas aparatūru atveda no Anglijas – tā ar acetilēna gāzes palīdzību deva rotējošu zibšņu uguni. Gāzi balonos piegādāja hidrogrāfiskais kuģis no Liepājas.

Diemžēl celtnes mūžs nebija ilgs – to nopostīja Pirmajā pasaules karā. Pirmajā apšaudē vācu kreiseri Augsburg un Magdeburg pusotras stundas laikā no kuģiem izšāva 46 granātas, sprāga aptuveni desmit no tām.

Tā kā apšaude nebija precīza, tika sabojātas bākas virsējās koka daļas, zirgu staļļa un blakus esošās dzīvojamās mājas jumts. Otrajā apšaudē 1915. gada aprīlī vācu kuģis Arcona sagrāva gan bāku, gan dzīvojamo ēku. Iznīcinājuši bāku, vācieši okupācijas laikā bija spiesti blakus gruvešiem uzcelt koka pagaidu torni, kas aizvietoja tik nepieciešamo atbalstu kuģotājiem.

Jaunizveidotā Latvijas valsts pie Akmeņraga bākas celtniecības ķērās 1920. gadā, taču materiālu trūkuma dēļ spēja veikt tikai postamenta labošanas darbus, kā arī uzbūvēja daļu torņa. Nākamajā gadā uzņēmējs V. Vahe pārpirka būvtiesības. Pabeidza 37 metrus augsto torni no sarkanajiem ķieģeļiem, ierīkoja zviedru firmas AGA gaismas aparatūru, atjaunoja dzīvojamo māju. Kopējās izmaksas bija ap 2 miljoniem Latvijas rubļu jeb 40 000 latu.

Otrais pasaules karš bāku saudzēja. Padomju laikā Akmeņraga bākai tika piešķirts 1. kara klases bākas nosaukums. Padomju gados te veica gan kapitālo remontu, gan arī rekonstrukciju.

Pieveicot 126 pakāpienus pa vītņu kāpnēm, tagad iespējams kārtējo reizi ieraudzīt, cik mūsu Latvija ir skaista!

Visas trīs bākas ir Ventspils brīvostas pārziņā. Nopērkot biļeti, bākās iespējams uzkāpt darbdienās. Ja vēlaties bākas apmeklēt ārpus darba laika, iepriekš jāsazinās ar bākas darbiniecēm. Informācija par to atrodama http://www.portofventspils.lv/lv/brivosta-sabiedribai/bakas/