Rīga +7°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Man pie sienas mūžīgi būs piesprausts Annas zīmējums man – tētim dzimšanas dienā: «Es tevi mīlu no visas sirds. Tu vienmēr būsi man blakus,»,» intervijā žurnālam Ieva sacīja režisors Ivars Zviedris. Pagājušā gada izskaņā notika ļaunākais – no dzīves aizgāja viņa pusaugu meitiņa Anna.
Ivars Zviedris samierinājies, ka Annas izvēli līdz galam nekad nesapratīs. To, kas notiek viņas dvēselē, viņš nav sajutis arī tad, kad meita gatavojas šim solim. «Ja es Annu būtu sapratis pilnīgi līdz galam, visticamāk, nekas tāds nebūtu noticis,» pieļauj Ivars.
«Anna bija māksliniece, viņa nebija cilvēks, kurš spēj nocietināties pret to, kas notiek pasaulē. Viņa visu laiku dzīvoja uz sajūtu robežas. Ārēji – pilnīgi mierīga, bet nevar jau ielīst otrā cilvēkā, lai saprastu, kas viņā patiesībā darās.
Paskatoties Annas zīmējumus, varēja mēģināt viņu saprast.
Ir ļoti šaura un trausla robeža starp mākslu un dzīvi,» secina Ivars.
«Ceru, ka tur satikšos ar Annu un visu uzzināšu. Varbūt biju par daudz aizņemts, varbūt mīlestības un uzmanības bija par maz. Bet, ja man jāsaka, ko es nepamanīju, – nezinu,» godīgs ir Zviedris.
Sarunu ar Ivaru Zviedri lasi ŠEIT:
