Kultūras mecenāte Dina Zuzāne bija Andreja Žagara laba draudzene un šovasar aktīvi iesaistījās fonda aktivitātēs. Tāpēc krāšņais koncerts tika rīkots ar viņas atbalstu. Diemžēl Dinai nebija lemts to dzirdēt… Viņas dzīve šajā rudenī pēkšņi aprāvās. Koncertā izskanēja arī īpaši viņai veltīts skaņdarbs Žila Masnē Meditācija no operas Taīda. Skatītāju rindās bija arī Dinas draugs uzņēmējs Guntis Gadzāns. «Dinai noteikti šis koncerts patiktu. Viņai patika ekspresīvas uzstāšanās,» vēlāk PDz sacīja viņš.
Ierasties uz šo pasākumu viņam bijis gan priecīgi, gan sāpīgi. «Spilgti līdzcilvēki ilgi paliek sirdīs un atmiņās – gan Andrejs Žagars, gan arī Dina. Viņai katrs rīts sākās ar mūziku, tā vienmēr skanēja arī mašīnā,» atminas viņš.
Tas sāpīgais tukšums, ko atstājusi Dinas aiziešana, vēl nav rimis.
«Tagad bieži aizbraucu pie Dinas uz kapiem, satiekos ar Dinas draugiem.
Esmu kristīgajā draudzē, un mācītājs man teica – cilvēks, kas ir aizgājis, ir jāpalaiž. Es cenšos, bet tā viņas dvēsele, viņas idejas joprojām ir tepat. Mums ar Dinu bija kopējas intereses, bijām uz viena viļņa. Vēl aizvien domāju par to attiecību dziļumu un kvalitāti, kāda bija ar viņu. Tāpēc citiem saku: nedrīkst neko atlikt, ir jātiekas, ir jāiet ciemos!» atgādina Guntis. «Tagad man domas par attiecību veidošanu nenāk ne prātā.
Es šobrīd jūtos tā, kā nevienam justies nenovēlu.
Ir milzīga atšķirība – izšķiries vai arī tavs tuvākais cilvēks nomirst. Tās izjūtas, kas man bija kopā Dinu, neviens neaizstās. Mums bija dažādas kopējas idejas, kuras es turpināšu.»
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!