Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vietējā slavenība
«Es mierīgi spēlēju golfu, kad pēkšņi no krūma manā priekšā iznāca lapsa. Viņu biju redzējis jau agrāk, taču tik tuvu – pirmo reizi. Lai skaistulei pievērstu uzmanību, izdvesu dažādas interesantas skaņas un viņa bez jebkādām bailēm tipināja man pretī,» neparasto notikumu golfa laukumā atminas Kristaps.
Viņš saka, ka rudā kuplaste ir labi pazīstama golferu aprindās, un visi ar viņu labi sadzīvo. «Atceros, kā reiz aizsitu bumbiņu, gāju to meklēt un ieraudzīju lapsiņu, guļot zem koka. Viņa vienkārši uz mani noskatījās, es lapsai pamāju un devos tālāk,» smejas Kristaps.
Ar golfa spēli TV3 laika ziņu moderators aizrāvies samērā nesen, šovasar. «Golfā mani ievilināja mana Radio TEV kolēģe Elizabete Puče. Jau no pirmā sitiena man šī spēle kaut kā ļoti labi aizgāja. Tas ir ļoti azartisks sporta veids, tajā pašā laikā arī veselīgs, jo katru reizi, lai izstaigātu visas 18 bedrītes, jānoiet vismaz 10 kilometri. Jā, golfs tiešām mani ir nopietni ievilcis savos valgos. Ne jau visām aktivitātēm jābūt tādām, kur jālien cauri džungļiem un mežiem ar 60 savāktām ērcēm pārgājiena laikā,» atklāj viņš.
Uzvedas ļoti drosmīgi
Ozo golfa kluba direktors Armands Puče stāsta, ka Kristapa satiktā lapsa ir bieža viešņa viņu laukumā. «Ir viņa mums tāda piedzīvotāja. Mums jau tā teritorija ir liela, zvēri te staigā krustu šķērsu. Spēlētāji lapsu neaiztiek, pļāvēji viņu arī netramda, tāpēc viņa te jūtas kā tāds Lāčplēsis – ļoti varonīga un drosmīga,» kūmiņu raksturo Armands.
Golfa laukumu apciemo viena konkrēta lapsa, nevis vesela ģimene. «Viņa dzīvo kaut kādos puduros – es pat nezinu, kur tieši. Ir vietas, kuras golfa laukumā mēs pastiprināti kopjam, un ir tādas, kuras mēs atstājam dabiskajā izskatā, lai tas būtu tā kā bišķiņ mežonīgi. Šādās vietās lapsas arī apmetas uz dzīvi,» skaidro direktors.
Savulaik golfa laukumā bijušas divas lapsas, taču nu palikusi tikai viena. Blakus mums ir ceļš, tāpēc domāju, ka tā otra lapsa pakļuva zem kāda auto riteņiem.» Lai arī Ozo golfa kluba lapsai nav piešķirts vārds un nav arī zināms viņas dzimums, pastāvīgie klienti viņu atpazīst un ir iemīļojuši.
«Spēlētāji lapsu paslepus cienā ar ēdienu, tāpēc viņa zina, ka te var dabūt kaut ko uz kārā zoba, un nāk izlūkos.
Mēs gan viņu nebarojam, tas būtu pārāk šiki, ja mēs vēl sāktu lapsas pieradināt,» strikts ir Puče.
Daudziem, redzot pilsētā lapsu, pirmā doma ir – vai tik kūmiņš nav slims ar trakumsērgu? «Jā, man daudzi jautājuši, vai tai lapsai kaut kas nekaiš, jo viņas uzvedība ir dīvaina. Bet mēs jau ar to lapsu nesarunājamies, nevaram izzondēt – kas viņa ir, no kurienes un kāpēc te nāk. Es domāju, ka viņa vienkārši ir pielāgojusies pilsētvides dzīvei. Mēs ar lielāko prieku aizvestu šo rudo skaistuli uz citiem mežiem. Bet ej tu viņu noķer! Lapsas taču ir veiklas un viltīgas,» saka Armands.
Viņš atzīst, ka golfa laukumā ieklīst arī stirnas, zaķi un pat mežacūkas. «Pirms pāris gadiem, kad atceļoja mežacūkas, uzrakstīju vēstuli Rīgas domei, lai steidzami rīkojas. Tovasar notika skolēnu Dziesmusvētki un mežacūkas principā pa Mežaparku siroja. Atbildīgās institūcijas ātri rīkojās, un tās pazuda. Un, paldies Dievam, ka tā, jo tā būtu galīga nekaunība, ja tās mūsu rūpīgi kopto teritoriju regulāri postītu.»
