Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir skaidri redzams, ka notiekošo sieviete vēl nav aptvērusi, – viss, ko viņa dara, ir mehāniskas darbības, kas tiek veiktas, lai nokļūtu drošībā.
Rīts ir pelēks, debesis apmākušās, un nešķiet, ka šī būs silta diena. Auto navigācijā iestatītais galamērķis ir Helma – paliela pilsēta, kas atrodas tuvu Polijas un Ukrainas robežai. Bēgļi no Ukrainas ierodas netālu no Helmas esošajā Dorohuskas robežpunktā.
Navigācija, kā jau tas notiek, ved pa tuvāko ceļu, un tas ir diezgan vientulīgs – līdz brīdim, kad tālumā ieraugām policijas ekipāžu. Policija apstādina mūsu auto, domājam, ka tā būs īsa dokumentu pārbaude un varēsim braukt tālāk, turklāt logā ir norāde, ka esam prese. Taču policisti ar automātiem plecā grib zināt, kas esam un kur braucam. Pastāstu, ka esmu žurnāliste no Latvijas un dodos uz Helmas robežpunktu, bet viens no policistiem savukārt paskaidro, ka šis ceļš ir pārāk tuvu Baltkrievijas robežai, tā ir speciāla teritorija – nepieciešama īpaša atļauja, lai šeit pārvietotos. Īpašās atļaujas mums nav, un mirkli vēlāk vairs nav arī dokumentu un preses kartes – policists tos paņem un aiziet pārbaudīt. Sēžu un skatos uz kaķi, kas, uzradies nez no kurienes, snaikstās ap auto un atšķirībā no manis jūtas omulīgi. Kad pagājis ilgāks laiks, nekā tas būtu nepieciešams parastai dokumentu pārbaudei, policists atgriežas, viņš ir laipns un izpalīdzīgs un izstāsta ceļu, kā nokļūt līdz Helmai, neiebraucot atkal kādā īpašu atļauju teritorijā.
