Rīga -3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par to, kad uz Latviju tiks atvestas pagājušā gada 6. decembrī mirušā Ainara Gulbja mirstīgās atliekas, žurnālū Privātā Dzīva informēja kāds ļoti tuvs Ainara Gulbja draugs.
Privātā Dzīve iepriekš jau rakstīja, ka bijušais bārmenis, atjaunotās Latvijas viens no ietekmīgākajiem uzņēmējiem Ainars Gulbis tiek uzskatīts par nacionālā biznesa celmlaužiem. Viņam nepiemita latviešiem raksturīgā pazemība, viņa lozungs bija: «Ja pasaulē kaut kas ir labs, tad kāpēc ne mēs? Latvieši var visu,» atminoties Gulbi, atzina Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, kurš pagājušā gadsimta 90. gados darbojās kopā ar Gulbi.
Labus vārdus par Gulbi teica arī komponists Zigmars Liepiņš: «Izveidot Radio SWH bija mana ideja, kas tajos laikos bija kaut kas pilnīgi neiedomājams, bet Ainars piekrita to īstenot un bija tās finansētājs. Mēs kļuvām par partneriem. Esmu ļoti pateicīgs Ainaram par to, ka viņš noticēja manai idejai par radio, kuru izveidojām 1992. gadā,» stāstīja Liepiņš.
Abi cieši sadarbojās līdz brīdim, kad Gulbis pārdeva radio. «Pēc tam mēs maz tikāmies, jo gan viņam, gan man bija katram sava dzīve. Bet pēdējo reizi redzējāmies pirms trim četriem gadiem, kad viņš mani uzaicināja pie sevis ciemos uz māju Baltezerā, lai izstāstītu dažādas idejas. Viņš bija ideju ģenerators. Dažbrīd tās bija trakulīgas un nepiepildāmas. Ainars dzīvoja ļoti aktīvu un dažādiem notikumiem piesātinātu dzīvi,» teica Liepiņš.
Bet politiķis Kārlis Leiškalns, kas ar Gulbi pazīstams vairāk nekā 40 gadu, atzina: «Mēs satikāmies 28. novembrī, todien aizgājām uz pirti nopērties. Drusciņ agrāk nosvinējām Ainara dzimšanas dienu. 30. novembrī, kad viņš vēl bija Latvijā, mēs sazvanījāmies. 3. decembrī Ainars lidoja uz Brazīliju.
Viņa nāve ir ļoti negaidīta. Kad mēs tikāmies, nekas neliecināja, ka viņš gatavojas kāpt debesīs.
Gulbis bija tik labs zēns, ka viņš visu laiku gribēja izlikties dusmīgs. Viņš bija foršs draugs, ar kuru kopā bija labi gan parunāt, gan paklusēt. Labs cilvēks, par kuru man ir tikai jaukākās atmiņas. Viņam bija interesants prāts un milzīgas ambīcijas, kuras neatmeta līdz kapa malai. Tajā pašā laikā ne visi varēja ar Ainaru satikt,» stāstīja Leiškalns.
Gulbja radinieks, grupas Ducele dalībnieks Arnis Veisbārdis atzina, ka Ainars savu otro es bija atradis Brazīlijas mūžamežos, kur pēdējos piecus gadus braukāja uz trim mēnešiem vai pusgadu. «Viņš bija sadraudzējies ar tur dzīvojošu cilti. Pēdējos gados viņš bija pievērsies garīgām lietām,» stāstīja Veisbārdis. Pēdējo reizi abi sazinājušies pirms mēneša. «Viņš bija dzīvespriecīgs un enerģisks. Nekas neliecināja par gaidāmo traģēdiju. Kad uzzināju par Ainara nāvi, tas man bija šoks. Viņš bija plānojis padzīvot Brazīlijā trīs mēnešus, tad atgriezties mājās. Diemžēl liktenis bija lēmis citādāk,» teica Veisbārdis.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
