Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Uz šo izrādi nācu ne tikai kā skatītājs, jo tā ir vēl manis inspirēta. Tapa manā laikā, arī scenogrāfs Huans Giljermo Nova un kostīmu mākslinieks Roberts Perdziola ir manis uzaicināti. Jau tagad atvainojos valdei, ka Gulbju ezers tik dārgi izmaksāja. Bet tā ir ļoti skaista izrāde,» pēc jauniestudējuma pirmizrādes PDz sacīja Zigmars Liepiņš, kurš Operas vadības grožus tagadējam direktoram Egilam Siliņam nodeva pagājušā gada 3. novembrī.
«Brīvību aprakstīt ir grūti, tā ir jāizjūt. Lielākoties dzīvoju laukos un rakstu mūziku. Ko gan es citu varētu darīt? Mana pamatbūtība nav būt par direktoru – esmu komponists. Tagad rakstu ļoti nopietnu liela mēroga darbu. Kādu tieši, vēl neatklāšu. Ja pandēmija būs beigusies, iespējams, tuvākajā nākotnē to varēs dzirdēt. Gribu, lai to atskaņo cilvēku pilnā, nevis pustukšā zālē, kā tas tagad tiek atļauts,» uzsver Zigmars.
Par sevi komponists teic, ka viņam ikdienā esot vienalga – plosās kovids vai ne.
«Komponēšanai tas netraucē! Esmu pensionārs. Taču kopumā māksliniekiem šis nav labs laiks. Jā, man ir viss labi, varu komponēt, jo man ir nauda, par ko dzīvot. Taču ko darīt tiem, kam nav uzkrājumu?» prāto Liepiņš. «Vienīgais, uz ko var cerēt, ka izdomās vakcīnas. Citādi nekas labs nav gaidāms,» spriež komponists.
