Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Dziesmusvētku nedēļā Uģis uz Vērmanes dārza improvizētās teātra skatuves iejutās Karaļa lomā. To izrādē «Alise» viņam uzticējis Ādažu novada kultūras centra amatierteātra «Kontakts» režisors Artūrs Breidaks. «Tā ir sava veida atkailināšanās, sevis saprašana – ko vari izdarīt un ko tomēr ne, no kā kautrējies, kam vēl nespēj pārkāpt pāri,» par darbošanos amatierteātrī teic Joksts.
«Uzskatu, ka mēs visi dzīvojam emociju dēļ. Vieni tās rada paši, citi gaida, kad cits mums tās pasniegs uz paplātes, vēl daži emocijas vienkārši nopērk. Bet šis ir mans veids, kā tās gūt. Katra izrāde ir superīgs piedzīvojums. Ķeru no tā kaifu,» saka viņš.
Teātris jau vairāk nekā piecus gadus ir viņa slepenā aizraušanās, par kuru līdz šim zināja vien daži. «Kad sāku dzīvot Ādažos, aizgāju uz amatierteātra «Kontakts» izrādi. Biju patīkami pārsteigts. Tas bija fantastisks gabals, pēc kura biju uz pauzes: un šis skaitās amatieru teātris? Likās neticami, ka tāds var radīt ko tik izcilu. Sapratu – es arī gribu to darīt!
Palaidu šo domu kosmosā, un tiku pieņemts teātrī.
Sākumā tajā saskatīju pragmatisku iemeslu – tas varētu palīdzēt darbā. Gribēju iemācīties ko jaunu, izrauties no rutīnas. Fakts, ka šis ir amatieru teātris, zināmā mērā arī noņem spriedzi par to, ka tu nedrīksti kļūdīties,» saka Joksts, kurš spēlējis jau piecās izrādēs. «Kolēģi par mani jau smejas: «Vai tev jau ir piezvanījis Juris Žagars?» Taču es gribētu pamēģināt nospēlēt kādu mazu lomiņu arī «kincītī»,» stāsta Uģis.
«Spēlējot teātrī, par sevi esmu atklājis daudz jauna. Piemēram, sapratu, ka mans radošums ir tuvu nullei. Skatījos, kā citi amatiera teātra aktieri darbojas, un sākumā jutos diezgan tizls,» neslēpj viņš. «Lai gan, vadot dažādus pasākumus, spēju labi improvizēt, teātrī tomēr ir jāpieturas pie teksta. Nākamais runātājs tomēr vadās pēc pēdējiem vārdiem, kurus esi pateicis. Un ar tekstu mācīšanos no galvas man gan klājas grūti,» atklāj Joksts.
Citas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
