Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
«Pirms vairākiem gadiem iznāca grāmata par Latvijas Nacionālo teātri, un ar mani – pēc trīsdesmit nostrādātiem gadiem – tajā nebija nevienas bildes! Vienā bija redzams mans pakausis un vaigs. Man tas bija ļoti sāpīgi! Jādomā, ka neuzmanība… Bet
jau tad es sāku domāt – varbūt šis posms ir beidzies,»
intervijā žurnālam Pērle saka Jančevska.
«Man bija ļoti skaista loma izrādē Osedžas zeme, saņēmu komplimentus, arī pašai bija milzīgs gandarījums, likās, ka novērtēs šo pakāpienu meistarībā un nākamgad arī iedos labu lomu, bet pigu – mazu darbiņu. Var, protams, sev iestāstīt, ka arī caur mazo darbiņu dari kaut ko labu, bet…» savu pēdējo darba cēlienu Nacionālajā teātrī ar zināmu rūgtumu atceras aktrise.
Nacionālo teātri viņa pameta kovidlaikā, jo nevēlējās pakļauties tā laika prasībai par vakcinēšanos. Taču tas neesot bijis vienīgais iemesls. «Pat ja būtu izturējusi to pāris mēnešu atstādināšanu,
sapratu, ka nevēlos strādāt tāda cilvēka vadībā.
Aizgāju pati…» atminas Zane. Vaicāta, vai tagad, kad Jāni Vimbu vadītāja amatā nomainījis Māris Vītols, viņa varētu atgriezties uz Nacionālā teātra skatuves, Zane nenoliedz – tāda iespēja pastāv. «Ja būs piedāvājums, tad, iespējams, iešu!» saka Jančevska.
Rudenīgu sarunu ar Zani Jančevsku lasi žurnālā «Pērle» un digitālajā žurnālā «Santa+»!
